Daudzreiz esmu dzirdējusi sakām – ārprāts, vai tad te nevarēja nopļaut? Manuprāt, ir skumji, ka sakoptība un skaistums vispirms saistās ar nopļautu zāli. Esmu daudz novērojusi ārzemēs, kā tiek saglabātas dabiskās pļavas. Piemēram, iebraucot Strasbūrā, starp abiem lielajiem ceļiem pa vidu ir josla ar dabiskām pļavu puķēm un smilgām. Un ir skaisti! Bet mēs sakām – šausmas, kā aizaudzis! Ir tik žēl, ka tieši pirms Jāņiem visas skaistās pļavas pilsētā nopļauj – visas jāņuzāles ir gar zemi. Kādu pļaviņu jau nu varētu atstāt. Tiesa, pagājušajā vasarā pļāvēji kādas ielas malā gan bija atstājuši skaistu margrietiņu puduri – paldies! Arī lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija “Zemnieku saeima” iestājas pret to, ka pārspīlēti čakli tiek izpļautas visas ceļmalas, tādējādi samazinot dabas daudzveidību – nepārdomāti un pāragri appļaujot grāvmalas, iet bojā putnu ligzdas un galvenais – būtiski samazinās augu daudzveidība. Arī šogad jau paspēts tās appļaut, bet sausajā laikā ceļmalas pārvērtušās par tuksnešiem. Ja augiem neļauj noziedēt, tad tiem nav arī sēklu un tie iznīkst. “Zemnieku saeima” aicina nepārspīlēt un grāvmalas pļaut tikai divas reizes sezonā – jūlija sākumā un septembrī. Arī viņi mudina palūkoties rietumu un Skandināvijas virzienā, kur ceļmalās acis priecē ziedošu dabīgo augu joslas. Dažreiz veikalā brīnos, ka pārdod tādu augu sēklas, kurus mēs redzam pļavā un uzskatām par nezālēm. Izrādās, ka daudzviet rietumvalstu augsnē vairs nav saglabājušies būtiski šo nezāļu sēklu krājumi, tāpēc, atjaunojot ceļus un būvējot jaunus, ziedošo savvaļas augu sēklu maisījumi tiek speciāli sēti. Latvijā šobrīd mēs vēl varam šos savvaļas augus atrast pļavās un varēsim to arī turpmāk, ja vien sapratīsim, ka ziedošas pienenes, madaras, margrietiņas un smilgas nav tikai nezāles, kas jānopļauj, bet tās ir daudz lielāka vērtība. Man šķiet, ka kāda skaista nenopļauta pļava pirms Jāņiem ir lielāks dekors nekā cilvēka roku veidojumi no savītušām jāņuzālēm. Nedomāju, ka skaistums slēpjas tikai zāles trūkumā. Ļaujiet vaļu fantāzijai, izpļaujot, piemēram, gulbi vai labirintu. Reiz biju kādās lauku mājās, kur nebija puķu dobju, bet visapkārt mājai bija nopļauta zāle, atstājot nenopļautus daudzus lielus apļus, kuros bija cēli izslējušās tās pašas margrietiņas un smilgas. Izskatījās brīnumjauki!
