Izdienas pensijas nav pieejamas ikviena darba darītājam, šī iemesla dēļ sabiedrībā veidojas dažādi viedokļi
Madars Markovs, druvēnietis
Uzskatu, ka izdienas pensijas nav taisnīgas. Manuprāt, tās nav godīgas pret tiem cilvēkiem, kuri strādā citos darbos. Piemēram, policists var iet pensijā jau no 50 gadu vecuma, bet kādam citam profesijas pārstāvim ir jāstrādā gandrīz līdz 70 gadiem, tomēr arī ir citas darbavietas, kurās ir liela fiziskā slodze un augsts atbildības līmenis. Iespējams, ir pat tādas vietas, kur traumatisms ir augstāks, tomēr šo profesiju pārstāvji paliek bešā. Uzskatu, ka izdienas pensijas vecumu vajadzētu palielināt, jo bieži vien ir cilvēki, kuri saņem šo pensiju un turpina strādāt. Domāju, ka nav adekvāti tas, ka kāds, nostrādājot 10 gadus, saņems milzīgu pensiju, bet kāds cits, strādājot 40 gadus, saņems tikai ap 100 eiro. Normāliem strādājošiem cilvēkiem ir nepieciešama vienlīdzīga pensija. Cilvēki ir vienādi – visiem ir divas rokas un kājas, kā arī katrā darbavietā ir kāda atbildība un spriedze. Cilvēkus nevar šķirot, ka kāds ir svarīgāks par otru. Pagaidām ir izveidojies princips kā “Dzīvnieku fermā” – visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem.
Intars Liepiņš, Gulbenes novada domes deputāts
Valsts darbu noteiktās profesijās var saukt arī par dienestu. Kas attiecas uz izdienas pensijām, šis režīms, kas viņiem ir dienējot, strādājot 12 stundas vai nakts maiņas, ir citādāks, līdz ar to šiem cilvēkiem veselība bojājas daudz ātrāk. Veselība ir viens no argumentiem, kuru dēļ cilvēks iet izdienas pensijā. Vairumam tā ir kā motivācija, ka var strādāt par zemāku atalgojumu, tomēr pensijā var iet agrāk. Turklāt cilvēkam vairs nav jāmaksā lielā nauda, tomēr ir garantija par aiziešanu pensijā, kad pensija arī nav pārāk liela. Tā veidojas no darba stāža – par attiecīgajiem gadiem ir attiecīgi procenti. Ja atalgojums bijis 800 eiro uz rokas, tad, pensijā aizejot, paliek tikai 500 vai 600 eiro. Pie mūsdienu cenām diez vai ar šādu naudu vairs var izdzīvot, tāpēc cilvēki piestrādā. Cilvēkus nedrīkst ierobežot, ja tā, tad mums arī pensionārei tirgū būtu jāaizliedz tirgot puķes. Ugunsdzēsējs, kurš pensijā iet 50 gados, jau ir nostrādājis vajadzīgo. 50 gadi jau ir kritiskā robeža šādas profesijas pārstāvjiem. Ugunsdzēsējus šādā vecumā vēl var ņemt, lai izpalīdzētu saviem kolēģiem vai veiktu kādus darbus pie ugunsdzēsēju mašīnas. Tomēr, ja uz ugunsgrēka vietu skrietu 65 gadus vecs darbinieks, kur arī ekipējums ir diezgan smags, viņš nevarētu paspēt, kur nu vēl, ja kāds ir jānes ārā no ēkas. Tad jautājums ir par to, vai sabiedrība gribētu ugunsdzēsēju, kurš pats jau vairs nevar paiet, strādājis šo dienesta režīmu un nakts stundas, vai arī tādu, kas ir profesionāls un arī reāli varēs izglābt. Cilvēki, protams, šūmējas par to, ka kāds ātrāk var aiziet pensijā un citiem ir jāstrādā ilgāk. Ja dienestu darbiniekiem palielinātu izdienas pensionēšanās vecumu, tad diez vai uzlabotos darba kvalitāte. Kāds policists var būt 60 gadu vecumā un ar ieroci rokās? Reklāmas par darbu dienestos notiek, jo pazeminās iedzīvotāju skaits, un problēma ir arī tajā, ka jaunieši nespēj iziet veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudījumus. Tieši tāpēc reklāmas par darbu dienestos tiek aktualizētas. Pirms desmit gadiem šie kritēriji bija izpildāmi grūtāk, tomēr tagad dienestos trūkst cilvēku un kaut kā tie ir jāmēģina piesaistīt. Izdienas pensija ir motivācija par agrāku pensionēšanos, un tiek garantēta arī labāka dzīves kvalitāte.
Alise Petrika, Valsts policijas koledžas kadete
Izdienas pensiju princips ir taisnīgs, jo tomēr profesiju pārstāvjiem, kuri strādā konkrētajās nozarēs, riska un atbildības līmenis ir daudz augstāks nekā tiem, kuri dara intelektuālu darbu. Izdienas pensionēšanās vecums noteikti nav jāpalielina, jo sakarā ar stresu un fizisko slodzi darbiniekiem ir pārslodze. Rezultātā rodas sirds un asinsvadu slimības. Jaunieši augsta riska profesijas neizvēlas tikai izdienas pensijas dēļ, tomēr šis ir ļoti labs bonuss, kas pienākas pēc darba stāža iegūšanas, turklāt piemaksas un garantijas nav noteicošais, lai uzsāktu studijas. Izdienas pensija pienāktos vēl sporta veterāniem. Piemēram, pedagogiem šādu pensiju varbūt pat nevajadzētu, jo tā ir profesija, kurā ir intelektuāls darbs, ir stress, tomēr tas veselību neietekmē tik ļoti, jo nav fiziskas slodzes. Skolotājiem zināšanas ar laiku kļūst arvien plašākas, kā arī viņi paši kļūst pieredzes bagātāki. Jo vecāks skolotājs, jo vairāk viņš var iedot audzēkņiem. Cilvēks arī pēc izdienas pensijas saņemšanas var strādāt, un, ja tā ir, tas pat ir ļoti labs rādītājs, kas nozīmē to, ka viņam izvēlētais darbs patīk. Ja cilvēks var atļauties strādāt arī pēc pensionēšanās, tad lai viņš to arī dara.
