Šogad ziema slaidi ir pārgājusi vasarā, pavasari izlaižot. Jau kuro dienu ir sajūta, ka mazliet kūstu. Cilvēki man apkārt karstuma un pilnmēness ietekmē kļūst mazliet kašķīgi. Domas pinas, darbi bremzējas, ar cerībām skatos laika prognozi – varbūt tas lietus tomēr būs! Jo katras dienas pievakare pārvēršas par fitnesa treniņu – slaidā riksī ar pilnām lejkannām rokā. Dārzā ieejot, šķiet, katrs loks un dille bļauj: aplaisti mani, mani, mani! Un es paklausīgi skraidu un laistu, lai naktī varētu mierīgi gulēt, nevis sev taisnoties par kādu neaplieto augu.
Darbā kolēģi kā tādi kamieļi stāv rindiņā pie dzeramā ūdens trauka un sapņo, ka labprāt sēdētu līdz kaklam kādā upē, nevis kabinetā. Katrs no viņiem ir bijis kādā no pilsētu svētkiem, kas šobrīd uzņem apgriezienus. Arī es. Lai visur paspētu un visu redzētu, ir jābūt supervaronim, kas es neesmu, tāpēc rūpīgi izvēlējos, kur būt un ko tieši redzēt.
Mazais bundzinieku samits dod tādu enerģiju – tas ir tik iespaidīgi, kad apmēram 70 mazie rībinātāji vienlaikus rāda, ko māk! Gaisa balonu rīta un vakara lidojumus palaist garām nav iespējams, jāpavērš skatiens tik uz debesīm. Tāpat pilsētas ielas pilnas ar atvērta tipa virsbūves automašīnām – notiek kabrioletu kluba festivāls.
Svētku gaidītākais pasākums ir novadnieku gājiens, kur katra skola, pulciņš, klubs, uzņēmums sevi parāda, cik vien atraktīvi un interesanti var – ar īpašiem tērpiem un atribūtiem. Rokeriem daudz nav jādomā – rūcina savus spēkratus un dižojas ādas kostīmos. Vienīgais, ko es nesaprotu, ir kāds uzņēmums, kas sevi izrāda ar jauniešu palīdzību – viņiem rokās ir ieroči, un tas man šķiet agresīvi un biedējoši. Man – kas divpadsmit gadus pavadīja vidē, kur tas bija dabiski.
Svētku koncertā jūti tādu vieglu sajūsmu, satiekot pazīstamus cilvēkus, kuru aktivitātes redzi tikai sociālajos tīklos, jo ikdienas rūpes un darbi mūsu ceļus nekrusto. Šķiet, ka visi iedzīvotāji ir izgājuši ielās un priecājas, dzied un dejo.
Cilvēkam vajag svētkus, jo tas ir prieks! Izbaudi svētkus!
