Nacionālā
veselības dienesta (NVD) informācija liecina, ka pieaudzis gadījumu
skaits, kad ģimenes ārstu darbības rezultātā pacientiem tiek
agrīni atklāts vēzis – 1. vai 2. stadijā, tādējādi sniedzot iespēju
uzsākt savlaicīgu ārstēšanu un panākt labākus izveseļošanās rezultātus.
Pateicoties
ģimenes ārstu darbam, 2017. gadā vēzis agrīni tika atklāts 5030
pacientiem, kas reģistrēti ģimenes ārstu praksēs, un tas ir
par 269 gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā. Lielākais pacientu skaits,
kuriem vienā ģimenes ārsta praksē 2017. gadā ir atklāts vēzis 1. vai 2.
stadijā, ir 18 cilvēki.
Visvairāk
savlaicīgi atklāto vēžu gadījumu ir Rīgā ar vislielāko ģimenes ārstu
prakšu skaitu, nākamais lielākais atklāto gadījumu skaits
ir Kurzemē, kam seko pārējie trīs reģioni ar līdzīgu skaitu.
Ģimenes
ārstam vēža savlaicīgā atklāšanā ir būtiska loma, jo viņš ir pirmais
speciālists, pie kā vēršas pacients. Uzklausot sūdzības un
izvērtējot simptomus, ārsts var uzsākt mērķtiecīgu tālāku izmeklēšanu,
nepieciešamības gadījumā pacientu ievirzot “zaļajā koridorā”, un
nodrošināt izmeklējumu gaitas uzraudzību.
Par
katru pacientam agrīni atklātu vēža gadījumu ģimenes ārsts papildus
valsts piešķirtajam finansējumam prakses darbības nodrošināšanai
saņem maksājumu no valsts 71,14 eiro apmērā. Tā piemēram, 2017. gadā
kopējā izmaksājamā summa par agrīnu vēža konstatāciju ģimenes ārstu
praksēm bija nepilni 358 tūkstoši eiro, savukārt 2016. gadā – nepilni
340 tūkstoši eiro. Maksājums ir par jebkura 1. vai
2. stadijā ģimenes ārsta darbības rezultātā atklāta vēža veidu praksē
reģistrētajiem pacientiem.
NVD
atgādina, ka pacientes var interesēties ģimenes ārsta praksē par
iespējām veikt valsts apmaksāto profilaktisko* krūšu vai dzemdes kakla
pārbaudi, kuru veikšanai tiek nosūtīta NVD uzaicinājuma vēstule,
savukārt ikviens pacients – par iespēju veikt testu zarnu vēža
noteikšanai, lai noskaidrotu, vai nav pamata aizdomām par ļaundabīgām
slimībām.
Gan
vēža profilaktiskās pārbaudes, gan pēcpārbaužu izmeklējumi un ārstēšana
tiek nodrošināti atbilstoši “zaļā koridora” principam ārpus
kopējās rindas un ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma
(kvotām). Ja no 2016. gada oktobra, kad “zaļais koridors” tikko sāka
darboties, tas attiecās uz 11 biežāk sastopamajiem audzēju veidiem, tad
no šī gada ārpusrindas izmeklējumi attiecas uz
jebkuru audzēja veidu.
Iedzīvotāji,
kuri gada laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu
saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko
apskati. Apskates laikā ģimenes ārsts iztaujā pacientu, izvērtē
vispārējo veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic pārbaudes,
kas ir ārsta kompetencē.
*Dzemdes
kakla pārbaudi valsts apmaksā sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem
(reizi trijos gados); krūts vēža pārbaudi sievietēm vecumā no 50 līdz 68
gadiem
(reizi divos gados) un zarnu vēža pārbaudi sievietēm un vīriešiem
vecumā no 50 līdz 74 gadiem (reizi gadā).
