Ārstniecības personu piesaistīšanai darbam reģionos Veselības ministrija plāno atvēlēt gandrīz desmit miljonus eiro.
Ziņu aģentūra “Leta” informē, ka lielākā daļa jeb 85 procenti no šī finansējuma ir Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, bet pārējie 15 procenti – valsts finansējums. Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka veselības aprūpes sistēmā ir daudz problēmu, jo tā ilgstoši bijusi bez pietiekama finansējuma. Šī ir pirmā reize, kad izdevies atrast risinājumu, kā reģioniem palīdzēt ar ārstniecības personu nodrošinājumu. Tas iedzīvotājiem reģionos nozīmēs lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Finansiāli apjomīgais atbalsts, kas ir tūkstošos eiro, paredzēts ārstiem speciālistiem, ārstu palīgiem, māsām, māsu palīgiem, vecmātēm un fizioterapeitiem, kuri vēlēsies strādāt slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs, psihiatrijas praksēs, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Galvenais nosacījums, lai saņemtu finansiālo atbalstu par darbu ārpus Rīgas, ir lēmums šajā vietā strādāt vismaz piecus gadus. Ar finansiālo atbalstu iecerēts reģioniem piesaistīt 1420 ārstniecības personas, kā arī atbalstīt apmēram 100 ģimenes ārstu prakses. Piedāvātais finansiālais apmērs ir vairākos tūkstošos eiro un ir atkarīgs no specialitātes, ģimenes stāvokļa un bērnu skaita, piemēram, ģimenes ārstam, kurš no Rīgas gatavs pārcelties uz praksi Rēzeknē, kuram ir arī laulātais un divi bērni, atbalsts varētu sasniegt pat vairāk nekā 13 000 eiro.
Ministre informē, ka vislielākā interese par šo atbalstu ir arī Balviem un Gulbenei.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes loceklis Marģers Zeitmanis “Dzirkstelei” apliecina, ka patiešām interese ir. “Esam pozitīvi noskaņoti, ja kāds mērķtiecīgi strādās uz to, lai reģionos būtu motivēti speciālisti. Jebkurš jauns speciālists, kurš tagad pārcelsies, būs noderīgs, jo kā jau mēs visi arī ārsti un māsas paliek vecāki. Tāpēc, ja par valsts naudu izskoloti ārsti un māsas tiks projektā novirzīti un motivēti darbam reģionos, tas būs tikai apsveicami,” uzsver M.Zeitmanis.
