Dejoju tautas dejas jau kopš bērnudārza. Pagaidām tie ir 14 gadi. Pamatā mana deju skolotāja ir bijusi viena, un tā ir Iveta Eiduka. Dejoju Tirzas jauniešu deju kolektīvā “Tirza”. Protams, ir bijuši gadījumi, kad mūs pamāca kāds cits vai pati esmu izpalīdzējusi kādam kolektīvam. Tomēr pamatā mūsu kolektīvs ir bijis nemainīgs, paši uzticamākie vienmēr paliek, un var tikai noskatīties uz to, kā kāds sāk labāk lēkt polku vai kādai meitenei pārinieks pa sezonu nomainās piecas reizes. Mans dejošanas stāžs ir salīdzinoši liels, tomēr vienmēr kaut ko var uzlabot. Kādreiz dejojot nesmaidīju vispār, tagad pati nesaprotu, kāpēc tā. Savukārt tagad, uzkāpjot uz skatuves, smaids ir līdz pašas dejas beigām, jo kā gan var nesmaidīt, ja dari to, kas tev patīk, un ar deju biedriem pirms uzstāšanās esi pārrunājis, ka, stāvot aizkulisēs, deja aizmirstas. Pa šo laiku esmu piedalījusies neskaitāmos koncertos un sadančos, tomēr ir sanācis tā, ka Deju svētkos piedalījusies neesmu ne reizi, pat ne tad, kad dejoju pamatskolas kolektīvā. Nu ir pienācis šis īpašais gads, kad beidzot varēšu izbaudīt Deju svētku atmosfēru. Šogad uz deju skati braucām ar neviltotu atbildības sajūtu, jo visiem bija vēlme piedalīties lielajos svētkos. Kad viens no pasākuma pārstāvjiem pateica, ka šogad uz Deju svētkiem tiek visi Gulbenes novada deju kolektīvi, mana sirds sāka pukstēt straujāk. No iepriekšējo svētku dalībniekiem esmu dzirdējusi ne tās labākās atsauksmes. Turklāt pagulēt arī nav iespējams un pusdienas arī nav iepriecinošas. “Vesela nedēļa, lai mocītos un par to nesaņemtu neko – šādu frāzi esmu dzirdējusi no vairākiem dalībniekiem. Tomēr man pašai ir vēlme pārliecināties par to, kā ir būt šajos svētkos, izjust kopības sajūtu un dejot tajos smagajos tērpos karstajā saulē. Es neesmu pārliecināta, vai manas domas sakritīs ar realitāti, tomēr arī visi centieni mani atturēt par piedalīšanos svētkos nav mani ietekmējuši un arī neietekmēs, jo piedalīšanās Deju svētkos līdz šim bija kā neizsapņots sapnis. Tāpat kā kāds vēlas aizbraukt uz Grieķiju, es vēlos braukt uz Deju svētkiem – tik lielā sajūsmā esmu! Uzskatu, ka Deju svētki ir kaut kas tāds, kas iemāca būt iecietīgam, pacietīgam un galu galā dod mums arī kādu patriotisma vēsmu.
