Krasi
ierobežojot legālo tabakas izstrādājumu izvietošanas iespējas
veikalos un ļaujot tos tirgot vien “zem letes”, kā to paredz
iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, būtiski
pieaugs kontrabandas apjomi. Līdz ar to ievērojamus zaudējumus
cietīs gan mazumtirgotāji, īpaši reģionos, gan valsts budžets.
Kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), pret šiem
grozījumiem ir parakstījušies vairāk nekā 600 tirgotāju no
visas Latvijas, kas nodarbina vairākus tūkstošus strādājošo.
“Gaisā
strāvo vēlēšanu tuvošanās un, kā ierasts, šādā brīdī
atsevišķi deputāti nāk klajā ar nesaprātīgiem, pat absurdiem
priekšlikumiem – šajā gadījumā un kārtējo reizi – aizliegt
tabakas produktu un e-cigarešu izvietojumu mazumtirdzniecības
vietās. LTA kategoriski iestājas pret šo priekšlikumu, tas ir
pretrunā ar saprātīgu politiku un ekonomiski pamatotiem
argumentiem. Tas arī spilgti atspoguļo priekšvēlēšanu
populismu, kas vāji maskēts kā “rūpes par sabiedrības
veselību”. Atbalstot šo iniciatīvu, uz “zelta paplātes”
tiks pasniegta dāvana kontrabandistiem, bet cietēji būs gan
legālie tirgotāji, īpaši reģionos, gan valsts budžets, tai
skaitā valsts nodokļu politikas reforma. Valsts budžeta neiekasēto
nodokļu daļa, atbalstot šos likuma grozījumus, pa taisno ieripos
kontrabandistu kabatās,” uzsver LTA prezidents Henriks Danusevičs.
LTA,
kas pārstāv vairāk nekā 2000 tirdzniecības vietu un 20 tūkstošus
strādājošo, uzskata, ka ierosinātais aizliegums ir tiešs
apdraudējums mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas ar savu
uzņēmējdarbību stiprina Latvijas tautsaimniecību, nodrošinot
darba vietas un iztiku simtiem ģimeņu reģionos.
LTA
ir vērsusies Ekonomikas ministrijā, kas arī neatbalsta minēto
priekšlikumu, norādot, ka šāds aizliegums “rada riskus, kas
saistīti ar nelegālo tirdzniecību, nodokļu nemaksāšanu,
negodīgu konkurenci un valsts budžeta ieņēmumu zaudējumiem.”
EM uzsver, ka nodokļu reformas ietvaros jau plānots būtisks
cigarešu un citu tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmju
pieaugums, padarot šos izstrādājumus mazāk pieejamus
patērētājiem, tādēļ citi papildu ierobežojoši pasākumi
šobrīd nav nepieciešami.
LTA
uzskata, ka valsts veiktajiem pasākumiem jābūt atbilstošiem
valsts starptautiskajām saistībām, tabakas jomā tie galvenokārt
balstās uz Pasaules veselības organizācijas Vispārējo konvenciju
par tabakas uzraudzību. Latvija ir pievienojusies konvencijai, un
tajā paredzētie pasākumi vēl tiek ieviesti – tā, piemēram,
2019. gadā jāsāk darboties apjomīgai starptautiskai tabakas
produktu izsekošanas sistēmai. Ņemot vērā, ka tas jau būs
nozīmīgs papildu slogs tabakas tirdzniecības sektoram, par jauniem
pasākumiem vajadzētu runāt tad, kad jau uzņemtās saistības un
plānotie pasākumi ir ieviesti.
LTA
norāda, ka tirgu regulējošiem pasākumiem ir jābūt pārdomātiem,
rūpīgi izvērtētiem un samērīgiem. Analizējot citu valstu –
Islandes, Kanādas, Austrijas, Norvēģijas – pieredzi, nav gūts
apstiprinājums tabakas produktu izvietošanas aizlieguma
efektivitātei sabiedrības veselības mērķu sasniegšanai un
smēķēšanas izplatības mazināšanai. Šāds priekšlikums tika
vērtēts arī ES Tabakas produktu direktīvas pārskatīšanas
procesā un noraidīts, jo nebija gūts apstiprinājums šo pasākumu
efektivitātei. Ietekmes novērtējuma procesa laikā produktu
izvietošanas aizliegumu tirdzniecības vietās no projekta svītroja,
jo Ietekmes novērtējuma padome kritizēja attiecīgo pierādījumu
bāzi kā vāju.
Vienlaikus
Rīgas Tehniskās universitātes Muitas konsultatīvā centra
veiktajā tabakas produktu izvietošanas aizlieguma ekonomiskajā
novērtējumā norādīti riski, ka, ieviešot šādu aizliegumu,
varētu nepieaugt budžeta ieņēmumi – tas radīs gan papildu
izmaksas tirgotājiem, gan samazinās legālās tirdzniecības
apmēru. Novērtējumā prognozēts legālā tirgus kritums no 1,9 uz
1,5 miljardiem cigarešu 2020. gadā un nelegālā tirgus pieaugums
līdz pat 28% 2020. gadā. Tādējādi, ieviešot šādu aizliegumu,
valsts budžets varētu zaudēt 17 miljonus EUR gadā.
Tam
piekrīt arī biedrības “Business Against Shadow Economy” (BASE)
pārstāvji, uzsverot cigarešu kontrabandas rādītāju ietekmi uz
ēnu ekonomikas rādītājiem. Kā liecina 16. maijā publiskotie
Rīgas Ekonomikas augstskolas ”Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas
valstīs” rezultāti, neskatoties uz ekonomikas izaugsmi 2017.
gadā, arī ēnu ekonomikas apjoms Latvijā aizvadītajā gadā ir
palielinājies, kas izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta
2017. gadā Latvijā pieauga līdz 22%. Šobrīd ceturtā daļa no
kopējā Latvijas cigarešu tirgus ir kontrabanda, par to, saskaņā
ar KPMG aprēķiniem, valsts budžets nesaņem nodokļus apmēram 65
miljonu apmērā ik gadu. Aizliedzot pircējam redzamā veidā
izvietot cigaretes mazumtirdzniecībā, nelegālais tirgus būtiski
pieaugs un vienlaikus mazināsies valsts budžeta ieņēmumi no
tabakas akcīzes.
Arī
sabiedriskās domas pētījumu rezultāti liecina, ka izvietošanas
aizlieguma priekšlikumi var veicināt kontrabandas pieaugumu.
Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti”
pagājušā gada oktobrī veica sabiedrības aptauju par attieksmi
pret dažādiem tabakas tirdzniecības ierobežojumiem un to
efektivitāti. Turpat katrs ceturtais jeb 23% aptaujāto norādīja,
ka gadījumā, ja tabakas izstrādājumi būs mazāk pieejami, viņi,
visticamāk, iegādāsies kontrabandas izcelsmes cigaretes. Saskaņā
ar pētījuma rezultātiem, Latvijas sabiedrībā dominē
priekšstats, ka legālo tabakas izstrādājumu pieejamības
ierobežošana veicinātu kontrabandas cigarešu iegādi – tā
uzskata 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vairāk nekā puse
aptaujāto smēķētāju pauda viedokli, ka legālo tabakas
izstrādājumu pieejamības ierobežošana vecinātu kontrabandas
cigarešu iegādi, savukārt 23% smēķētāju atzina, ka iegādātos
kontrabandas izstrādājumus, ja legālie tabakas izstrādājumi
nebūtu redzami un nopērkami veikalos.
Šā
gada 12. jūnijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpinās
izskatīt deputāta V.Orlova priekšlikumu likumprojektam ,,Grozījumi
Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko
smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā,” kas
paredz aizliegt tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu,
e-cigarešu izvietojumu mazumtirdzniecības vietās. LTA un Latvijas
Degvielas tirgotāju asociācija ir nosūtījusi komisijas deputātiem
vēstuli ar aicinājumu neierobežot legālo uzņēmējdarbību un
izskatīt citus, efektīvākus un pierādītākus veidus sabiedrības
veselības veicināšanai un veselīga dzīvesveida stiprināšanai.
