Visu pagājušo nedēļu diskusijās gan juristi, gan politiķi mētāja bumbiņu no viena laukuma puses un otru skaļajā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. No malas skatoties – spriedzes filmas cienīgs sižets, un varētu laimīgi par to aizmirst, ja ne skarbā atziņa – tas tiešām šodien notiek Latvijā, turklāt tā nav prastu bandītu rēķinu kārtošana, tā rēķinus acīmredzot kārto augsti kvalificēti, juridiski izglītoti cilvēki cīņā par ietekmi un naudu it kā demokrātiskā un tiesiskā valstī. Nezinu, kā šī lieta atrisināsies, jāšaubās, vai policija spēs atbildēs uz visiem jautājumiem, kas interesē sabiedrību, nekad tā vēl līdz šim līdzīgās lietās nav noticis. Bet mani vairāk satrauc, lūk, kas. Nevienam nav noslēpums, ka šāda maksātnespējas administratoru visatļautība, ka viņus nebaida pilnīgi nekas, nonākusi tik tālu vispirms ar Nacionālās apvienības un, kā izrādās, arī ar citu koalīcijas partiju – “Vienotības” un ZZS – atsevišķu politiķu svētību vairāku gadu garumā. Vairs nemaz smiekli nenāk par it kā kuriozu, ka tieši Nacionālās apvienības pārvaldībā jau vairākus gadus ir tieslietu joma. Ministrs gan taisnojas, ka ir sakārtojis maksātnespējas nozari, bet fakti taču liecina par pretējo! Un šis pēdējais gadījums vispār pieliek treknu punktu – nekas nav sakārtots!
Tagad daudzi jaunie politiskie spēki, kas startēs Saeimas vēlēšanās, arī ir sapulcinājuši ap sevi juristus, kas ir bijuši saistīti gan ar maksātnespējas jomu, gan ar tiesībsargājošajām iestādēm un arī, iespējams, cer ieņemt gan tieslietu ministra, gan citus augstus amatus. Tuvojoties vēlēšanām, protams, daudzi no viņiem arī kļuvuši arvien atklātāki, pastāstot sabiedrībai, kas notiek patiesībā šajā maksātnespējas nozarē, piemēram, “KPV LV” premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems. Viņš publiskajā telpā nāca ar grēksūdzi, saucot konkrētus uzvārdus un atzīstot, ka arī pats savulaik bijis sliktais. Iznāk, ka, tikai iesaistoties politikā, vēlas kļūt labāks – tāds paradokss. Lai, protams, izdodas! Bet vēlētājiem nevajadzētu aizmirst vecu, bet trāpīgu teicienu: ne visi padomju laikos bija komunisti, ne visi deviņdesmitajos bija bandīti un reketieri. Un gribas turpināt: vai visi maksātnespējas administratori – tiešām sliktie?
