Dziesmu un deju svētku pasākumus kopumā klātienē apmeklēja pusmiljons
cilvēku, un tie ir uzskatāmi par vieniem no labākajiem to vēsturē,
pirmdien, 9. jūlijā, preses konferencē paziņoja pasākuma rīkotāji un
amatpersonas. Tikmēr dienestu vadītāji akcentē, ka svētki noritējuši
ļoti mierīgi.
Šogad Dziesmu un deju svētkos piedalījās 43 219 dalībnieku.
Nedēļas laikā 65 pasākumus klātienē vēroja vairāk nekā pusmiljons
apmeklētāju, no kuriem visapmeklētākais, protams, bija noslēguma
koncerts “Zvaigžņu ceļā”. Tajā 16 5000 koristu dziedājumu klātienē
klausījās vairāk nekā 67 000 apmeklētāju.
Liela interese par
pasākumiem bijusi ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē. LTV
un LMT “Straume” tiešraides no pasākumiem skatījās cilvēki no vairākiem
desmitiem valstu visā pasaulē. Vislielākā interese bijusi no
Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Īrijas, kā arī Vācijas un Austrālijas.
Tomēr atsevišķos gadījumos skatītāji bijuši arī tādās tālās zemēs kā
Taizeme, Kambodža, Peru un Argentīna.
Ministre: Vieni no labākajiem svētkiem to vēsturē
Tikmēr
amatpersonas vienbalsīgi atzīst, ka šie ir izdevušies svētki. Kultūras
ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norāda, ka “šie Dziesmu un deju svētki jau raksta vēsturi – tie ir bijuši vieni no labākajiem 145 gadu vēsturē”.
Viņa skaidroja, ka tas ir
noticis vairāku faktoru dēļ. Piemēram, sagatavošanās bijusi noteiktāka,
jo finansējums bijis zināms jau trīs gadus pirms svētkiem, nevis pusgadu
kā iepriekš. Līdz ar to mākslinieciskie vadītāji labāk varēja izplānot
programmu, kas iekļautos budžetā. “Ir ielikts ļoti labi pamats
nākamajiem Dziesmu svētkiem, un arī tiem būs jābūt grandioziem, jo mēs
svinēsim Dziesmu svētku tradīciju 150-gadi,” teica Melbārde.
Ministre bilda, lai arī
šis bija kultūras pasākums, tomēr ir daudzas citas šķautnes. Šī ir
bijusi “patriotiska pote” sabiedrībai, sekmējusi pilsonisko izglītību,
jo, piemēram, daudzi jaunieši uzzināja par to, kā ir veidojusies
Latvijas valsts. Tāpat ir radīta liela kopības sajūta, jo Dziesmu un
deju svētki saliedēja Latvijas sabiedrību. Ir paveikts arī milzu darbs
ārējā tēla veidošanā.
Viņa gan norādīja, ka dzīve
pēc svētkiem turpinās. Jau drīz – 18. novembrī – būs daudz dažādu
pasākumu. Savukārt turpmākajā piecgadē līdz nākamajiem svētkiem ir
jāturpina atbalstīt kultūras centri un jāuzlabo infrastruktūra.
Šī gada Dziesmu un deju
svētki ir izmaksājuši teju sešus miljonus eiro, taču arī šie skaitļi
vēl tiek aprēķināti un būs zināmi līdz rudenī plānotajai svētku
izvērtēšanas konferencei.
Dienesti svētkus atzīst par ļoti mierīgiem; uzteic dalībniekus par atbildības sajūtu
Vienbalsīgi Dziesmu un deju
svētku nedēļu par rāmu atzina policijas, glābēju un mediķu vadītāji.
Atbildīgie dienesti un rīkotāji uzsver, ka šādiem veiksmes stāstiem
pamatā ir rūpīgs un saskaņots gatavošanās darbs un iegūtā pieredze
noderēs arī citu pasākumu organizēšanā.
Valsts policijas
priekšnieks Ints Ķuzis sacīja, ka nedēļa pagāja ļoti mierīgi. Ja neviens
neko neziņoja par to, ka policija kādu aizturēja, tas nozīmē, ka
policija savu darbu izdarīja labi. “Latvijas iedzīvotāji ir iemācījušies
un māk atpūsties, strādāt, dziedāt, dejot, (..) Rīga sadalījās divās
daļās [tie, kuri piedalījās, un tie, kuri nepiedalījās] (..); šī
sapratne [no abām pusēm] bija absolūti perfekta,” sacīja Ķuzis.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis par pārkāpumiem Dziesmu un deju svētkos Rūdolfs Krieviņš
“Vairāk vai mazāk šie riski arī piepildījās. (..) Tā bija dažādu
mantu pazušana. (..) Protams, ir kādas nesaskaņas, ir strīdi, kāds arī
pavicinās ar kulaciņiem. Bet tas viss bija pilnīgi tādā ļoti normālā
režīmā un izcelt kaut kādu ārkārtēju gadījumu mēs nevaram,” saka Ķuzis.
Lielākie svētki Latvijas
vēsturē ir bijuši vieni no mierīgākajiem, kādi jebkad ir piedzīvoti,
norādīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs
Kristaps Eklons. Viņš uzteica dalībnieku atbildības sajūtu – pirmajā
dienā, piemēram, “Daugavas” stadionā bijuši kādi sīki un nebūtiski
pārkāpumi, bet pēdējā dienā viss ir bijis mierīgi.
“Ātrās palīdzības” vadītāja Liene Cipule par mediķu darbu Dziesmu un deju svētkosRūdolfs Krieviņš
Līdzīgi notiekošo komentēja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Šis bija skaitliski lielākais pasākums, taču “tie bija mierīgi, ja ne mierīgākie [svētki to vēsturē],”
viņa norāda. Arī Cipule
slavēja dalībniekus par sagatavošanos svētkiem, līdz ar to mediķiem
bijis maz darba – tik vien, cik kādas hroniskas kaites vai sastieptas
potītes vai muskuļi dejojot. “Esam iztikuši bez nopietnām veselības
problēmām vai traumām. (..) Kopumā svētki ir izdevušies ļoti labi,”
norādīja Cipule.
Svētkos gan kāda koristei
pasākuma laikā sākušās dzemdības. Viņa uzreiz aizvesta uz slimnīcu, kur
pasaulē laidusi mazuli. Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča šo notikumu
atzina par simbolisku, savukārt Cipule bilda, ka māmiņa slimnīcā
nogādāta laikus.
KONTEKSTS:
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu XVI Deju svētki noslēdzās agrā pirmdienas, 9. jūlija, rītā ar koncertu “Zvaigžņu ceļā” Mežaparkā. Noslēguma koncertā tā dalībnieku un skatītāju kopskaits bija visu laiku lielākais, kāds jebkad ir pieredzēts šajos svētkos. Gan dalībnieku, gan skatītāju un amatpersonas par svētkiem ir teikušas atzinīgus vārdus. Nākamie Dziesmu un deju svētki būs pēc pieciem gadiem, kad tiks atzīmēta šīs tradīcijas 150. jubileja.
