Pēdējā
gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību
pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā
(ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēmusi apzināt
ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek
pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.
Lai
noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu
nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicina ikvienu
līdz šā gada 16. augustam piedalīties aptaujā. Aptaujas
anketa (latviešu valodā) pieejama EK interneta vietnē:
https://ec.europa.eu/info/consultations/2018-summertime-arrangements_lv
Ekonomikas
ministrija aicina visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un
paust savu viedokli par šobrīd spēkā esošo pulksteņa grozīšanas kārtību.
Kā
zināms, pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros
dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī,
pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu;
savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek
pagriezti stundu atpakaļ.
Ideja
par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās. Taču regulāra
pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20.
gadsimta 60. un 70. gados. Līdzīga situācija
izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1. aprīli,
pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz
vasaras laiku.
No
1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana –
no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Kopējais ES
tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas
vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no
pārējām.
