Druvienas pagastā ir kāda ģimene, kura pirms diviem gadiem iegādājās
savu mājas mīluli – Amerikas Stafordšīras terjeru. Tas ir melnraibs suņu
puika ar izciliem ciltsrakstiem un vēl diženāku titula vārdu – Uladvus
Versače. Tomēr ģimenē suns iesaukts vienkārši par Versačiku. Pēc diviem
gadiem, kad jau aprasts ar jauno mājas iemītnieku, ģimene nolēmusi
iegādāties vēl vienu terjeru, tomēr meiteni. Mērķis esot bijis, lai suņu
puikam būtu, ar ko pavadīt brīvo laiku un būtu kāds ieguvums arī pašiem
– kucēni.
Nu ir pagājis gads, kopš 2018.gada vēstnese, dzeltenā
suņu meitene Burja, ko varētu saukt arī par Vētru, dzīvo pie Markovu
ģimenes, un pavasaris atnesis arī jaunumus – deviņus kucēnus, no kuriem
pieci ir puikas un četras meitenes. Kucēni ir melni, brūni, viens pelēks
un viens zils. Katra kucēna galva kā pārvilkta ar baltu svītru, kāda ir
arī tēvam Versačem. Saimnieki par Versači saka, ka suns no malas varētu
izskatīties pēc tāda, kas bailes varētu ieviest pat drosmīgākajā
vīrietī, tomēr patiesībā suns ir labestības un mīlestības iemiesojums.
Tāpat arī aiziet līdz automašīnai nav iespējams bez mīluļiem, jo tie
uzreiz kāpj iekšā un ārā kāpt nemaz netaisās. Savukārt suņu meitene
Burja tiek vērtēta kā mīloša māte saviem deviņiem kucēniem.
Mājas
saimniece Natālija Markova par mīluļiem saka: “Kādi saimnieki, tādi suņi
– uzticīgi un ģimeniski.” Natālija uzskata, ka ļoti svarīgi, lai ar
suni būtu kontakts, – tā, lai suns respektētu saimnieku un arī saimnieks
cienītu sava suņa vajadzības, piemēram, dotos pastaigās vai vestu
peldēties, ja sunim tas patīk.
“Pirms diviem gadiem, kad dēls Madars
ierosināja domu par jaunu suni, tas mani nedaudz biedēja, jo šie viņa
izvēlētie suņi tiek dēvēti par vieniem no spēcīgākajiem. Skatoties video
par šiem suņiem – kā viņi velk automašīnas – jau šermuļi skrien pār
kauliņiem,” stāsta Natālija. Mājas saimniece piebilst, ka suņi ir izcili
mājas sargi un to rakstura veidošanā ļoti būtiska loma ir audzināšanai
bez sišanas un lamāšanas, lai tie ar laiku nekļūtu agresīvi.
Suņi ir
lojāli, ļoti uzticīgi saviem saimniekiem, jo novērots, lai arī kurp
dotos saimnieki, suņi ies līdzi – it kā bez viņiem nekas nevarētu
notikt. Tāpat arī Markovu ģimenes mājas sargiem ir izveidota sava īpašā
atrakcija – karāšanās riepā, kas iesieta ābelē.
Pirms terjeriem
ģimenei piederēja bokserīte Džeina, pēc kuras nāves ģimene domājusi, ka
vairs suņu viņiem nebūs, jo tieši viņas bērni Evija un Madars sunim bija
pieķērušies visvairāk jau kopš pašas bērnības. Natālija uzsver, ka nav
jābaidās no šādas šķirnes suņiem, jo – kāda attieksme tev būs pret suni,
tā arī suns izturēsies pret tevi.
Uzziņai
◆ Amstaff – ne visi cilvēki zina šo saīsinājumu. Šis
saīsinājums apzīmē suņu šķirni – amerikāņu Stafordšīras terjers.
Valmieras Kennelkluba mājaslapā rakstīts, ka amerikāņu Stafordšīras
terjeri, līdzīgi kā Stafordšīras bulterjeri, ir iegūti, krustojot angļu
buldogus ar dažādu šķirņu terjeriem, un tikuši izmantoti kā cīņu suņi.
Kopš brīža, kad Anglijā tika aizliegtas suņu cīņas, par šiem suņiem tika
aizmirsts. Pēc trīsdesmit gadiem pirmie suņi tika izvesti uz ASV, kur
šķirne tika attīstīta, akcentējot masīvāku augumu, un tā ieguva
nosaukumu amerikāņu Stafordšīras terjers. Lai gan suņi ir ļoti spēcīgi,
tie ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Šķirnes reputācijai stipri
kaitējusi līdzība ar pitbulterjeriem. Šo suņu piekritējus apbūrusi suņu
drosmīgā un padevīgā daba, savus saimniekus tie gatavi aizstāvēt ar
neticamu pašaizliedzību.
◆ Suņi augumā sasniedz 46-48 centimetrus, kuces – 43-46 centimetrus, ķermeņa masa – no 28 līdz 40 kilogramiem.
