Vasaras
pilnbriedā ir iespēja baudīt sauli, ūdens priekus, D vitamīnu un
dažādus sezonālus gardumus. Tomēr atpūtas un vasaras labumu
ķeršanas iespaidā var gadīties piemirst par veselību. Pat
atvēsinoši dzērieni vakaros vai spirdzinoši kokteiļi draugu lokā
var novest pie nevēlamām, bet prognozējamām veselības problēmām.
Par to, kam jāpievērš uzmanība, veidojot savu vasaras ēdienkarti,
vairāk stāsta farmaceite Ieva Zvagule.
Ceļojums
ārzemju ēdienkartēs
Vasara
ir ceļojumu laiks – iespēja iepazīt jaunas kulinārās
tradīcijas. Mainot ierasto vidi, mainās arī ēdienreižu skaits,
ēšanas paradumi un to sastāvdaļas. Katrā gremošanas trakta
posmā izdalās noteikti fermenti. Šos fermentus visvairāk satur
aizkuņģa dziedzeris un divpadsmitpirkstu zarnā esošā gremošanas
sula. Tās izdalītais ferments amilāze šķeļ cukurus, tripsīns –
olbaltumvielas, savukārt lipāze šķeļ taukus. Vadoties pēc tā,
kāds ēdiens tiek lietots, gremošanas dziedzeris izdala noteiktus
fermentus.
“Ēdienkartei strauji mainoties, fermenti var netikt
pietiekamā daudzumā izstrādāti, kas var radīt diskomforta
sajūtu. Lai novērstu smaguma sajūtu un vēdera pūšanos, vēlams
īsi pirms maltītes ieturēšanas lietot pankreatīna pulveri
saturošus farmakoloģiskos līdzekļus. To sastāvā ietilpt
tripsīns, ailāze un lipāze, kas veicinās barības vielu
pārstrādi,” stāsta Ieva Zvagule.
Sezonālie
dārzeņi un augļi – jo vairāk, jo labāk
Īstā
sezona, kad augļu un dārzeņu piedāvājums ir pietiekami plašs
pat viskaprīzākajam ēdājam. Vasara ir piemērotākais laiks
dabīgo vitamīnu un minerālvielu rezervju uzņemšanai, jo sezonas
augļi, ogas un dārzeņi ir bagātākais uzturvielu avots. Sezonālie
labumi satur lielu daudzumu vērtīgo vielu un vitamīnu, kā arī to
lietošana uzturā veicina optimālās zarnu mikrofloras uzturēšanu
– kuņģa un zarnu trakta darbība tiek uzlabota dabīgā veidā.
“Karotinoīdi, kas atrodami vairāk nekā 600 dažādu augu dabisko
krāsu pigmentos, pārsvarā ir sastopami spilgto krāsu zaļumos,
dārzeņos un augos. Vairāki no šiem produktiem ir spējīgi
pārveidoties A vitamīnā, kas ir svarīgs ādas un gļotādas
veselības uzturēšanā. Savukārt citiem karotinoīdiem piemīt
spēcīgas antioksidējošas īpašības”, tā farmaceite.
Ādas
veselībai un starojumam
Nevienam
nav noslēpums, ka vasarā par ādas veselību un aizsardzību ir
jārūpējas īpaši – kaitīgie UV stari, sausa āda un citas ādas
problēmas ir tikai dažas no vasaras kaitīgās puses vēstnesēm.
“Lai uzturētu ādas mitrumu, elastību un mirdzumu, ļoti svarīgi
ir pievērst uzmanību uzturam. Gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes
olbaltumvielas ir nepieciešamas ādas atjaunošanās procesos.
Organisms pats neveido olbaltumvielu uzkrājumus, tādēļ katru
dienu ir jāparūpējas par gaļas, zivju un skābpiena produktu
iekļaušanu ēdienkartē. Tāpat rekomendējama ir pākšaugu kā
uzkodu lietošana – rieksti, sēklas. Cilvēka organismam dienas
laikā ir nepieciešams 60 – 80 g olbaltumvielu jeb vidēji viens
grams uz 1 kg ķermeņa svaru. Tikpat svarīgi ir lietot daudz
šķiedrvielu un šķidruma, kā arī rūpēties par taukskābju
omega-3 un omega-6 klātesamību uzturā,” skaidro farmaceite.
No
kā izvairīties?
Pašsajūtu
un veselības stāvokli ietekmē uzturā lietoto vitamīnu un
uzturvielu daudzums, vai, tieši otrādi, – to trūkums. Tādi
ātrie ogļhidrāti kā saldumi, baltie milti, baltie rīsi un
saldinātie produkti (tajā skaitā brokastu pārslas, ātri
pagatavojamās putras u.c.) negatīvi atsaucas ne tikai uz slaido
līniju un labsajūtu, bet arī rada dziļas grumbas ādā. “Proti,
insulīna līmenim paaugstinoties, rodas hronisks iekaisums ādas
vidējā slānī, un tas rada kolagēna sairšanas procesu. Bet tieši
kolagēns ir tas, kas nodrošina ādas elastību un tvirtumu,” tā
Ieva Zvagule. Lai arī vasaras mēnešos populāra ir saldinātu,
atvēsinošu ēdienu vai dzērienu baudīšana, pārmērīgs rafinēto
cukuru patēriņš ir kaitīgs veselībai.
