Mugurkauls ir
nozīmīga skeleta sastāvdaļa ar sarežģītu uzbūvi, tā traumas
ir smagas un komplicētas, kas var novest pie ķermeņa paralīzes.
Vasarā viens no biežākajiem mugurkaula kakla daļas traumas
iemesliem ir lēkšana uz galvas ūdenī. Lai arī sabiedrības
uzmanība tiek regulāri pievērsta šai bīstamajai izklaidei,
cietušo skaits, kuri pēc pārgalvīga lēciena uz galvas kādā
ūdenstilpnē nonāk ratiņkrēslā, būtiski nesamazinās, norāda
traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks.
“Visbiežāk
smagas mugurkaula traumas pēc lēciena uz galvas ūdenī gūst jauni
vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Nereti šie cilvēki ir lēkuši
pazīstamā vietā, sakot, ka vienmēr tur ir peldējušies un labi
pārzina ūdenstilpni, tomēr mēs nezinām, kas tajā ir noticis
ziemā. Iespējams, nogrimis koks vai pat automašīna – grunts
uzreiz kļūst daudz seklāka,” norāda mugurkaula ķirurgs,
iesakot uz galvas ūdeni nelēkt nekad vai vismaz darīt to vietās,
par kurām ir 100% pārliecība, piemēram, peldbaseinos tam speciāli
norādītās vietās.
Ikvienam ir
jāatceras – ja lēciens uz galvas ūdenī būs, tad risks pastāv!
Lēciena laikā iespējams gūt arī smagu galvas traumu, kas
savukārt noved pie samaņas zuduma. Lielākoties cilvēki, kuri pēc
lēciena kādā ūdenstilpnē guvuši galvas vai kakla traumas, zaudē
samaņu jeb spēju kustēties. Cilvēks nespēj pakustināt ķermeni
un izkļūt no ūdens – viņš nosmok, un nereti situācija noved
pie letāla iznākuma.
“Ja kāds
cilvēks guvis traumu, lecot uz galvas ūdenī, apkārtējiem
vispirms rūpīgi jānovērtē situācija. Ja trauma ir notikusi,
cilvēks pats saviem spēkiem izkļuvis no ūdens un staigā it kā
normāli, bet kaut kas tomēr sāp, pie ārsta tomēr ir jādodas. It
sevišķi galvas traumu gadījumā var pakāpeniski attīstīties
saasiņojumi, stāvoklis var pasliktināties ar katru stundu,”
stāsta traumatologs, norādot, ka, laicīgi nedodoties pie ārsta,
sekas var būt letālas.
Savukārt, ja
cietušais nespēj pats izkļūt no ūdens, apkārtējiem tas laicīgi
jāpamana un jāpalīdz. Šajā situācijā ļoti būtiski no ūdens
izkļūt pēc iespējas ātrāk. Cilvēks ir jānogulda uz stabilas
virsmas, lai ķermenis tiek atslogots un nekavējoties jāizsauc
medicīniskā palīdzība.
Vasarā aktuāli
ir ne tikai lēcieni ūdenī, bet arī aktīvā atpūta. Tās laikā,
neparūpējoties par drošību, piemēram, braucot ar velosipēdu,
motociklu, veikbordu, skrituļslidām vai skeitborda dēļiem, bieži
vien iespējams gūt lielākas traumas, t. sk. galvas un
mugurkaula ievainojumus. Traumatologs Kalvis Briuks norāda, ka
visbiežāk cilvēki, neizmantojot atbilstošu aizsargekipējumu,
domā, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr jāņem vērā, ka
traumu iespējams gūt arī kāda cita cilvēka dēļ, kurš jebkurā
brīdī var, piemēram, negaidīti uztriekties virsū no aizmugures.
“Arvien
populārāka vasarā kļūst arī aktīvā atpūta uz ūdens,
piemēram, veikbords, braukšana ar ūdensslēpēm vai
ūdensmotociklu. Jāņem vērā, ka profesionāli sportisti ir labā
fiziskā formā, pārzina šo aktivitāšu detaļas un daudz retāk
gūst traumas. Lielākas problēmas ir ar cilvēkiem, kuri vēlas
pamēģināt kaut ko jaunu, nav fiziski atbilstošā formā un nedomā
līdzi – šādos gadījumos traumas tiek gūtas biežāk,”
precizē traumatologs Kalvis Briuks.
Lai izvairītos
no traumām, aktīvās atpūtas laikā nepieciešams izmantot
atbilstošu aizsargekipējumu. Arī ūdens aktivitāšu laikā būtu
obligāti jāvelk peldveste, ķivere un jāizvēlas drošs ātrums.
Jo lielāks ātrums, jo uzmanīgākam ir jābūt. Ļoti liela
atbildība gulstas uz pavadošo personu un pasākuma organizatoru.
Piemēram, ja ar motorlaivu tiek vilkts ūdens pūslis, tad laivas
vadītāja pienākums ir izvēlēties drošu vietu, atbilstošu
ātrumu un nodrošināt obligātu peldvestes lietošanu, kā arī
pirms braukšanas īsi izskaidrot drošības pasākumus. Savukārt
slēpošanas kalna īpašniekiem ir ļoti būtiski nodrošināt
drošību, aizrādot un sodot jebkuru, kurš brauc bez aizsargķiveres
vai neievēro trases noteikumus.
Aizsargķivere
obligāti būtu jāvalkā, arī braucot ar velosipēdu, skrituļslidām
vai skeitborda dēli. Pamatā par savu veselību katram cilvēkam
vajadzētu rūpēties individuāli, tomēr ļoti liela nozīme ir
latviešu tautas izglītošanai.
“Anatomijas
pamatzināšanas un drošības ievērošanas principus vajadzētu
mācīt jau bērnībā – par to jārunā ne tikai skolā, bet
vispirms jau vecākiem, arī pašiem rādot piemēru. Šobrīd,
jautājot latvietim, cik no ģimenes budžeta tiek atvēlēts savai
veselībai un drošībai, lielākoties atbilde ir, ka valsts par to
parūpēsies, taču citur Eiropā, piemēram, Vācijā, attieksme
pret veselību ir daudz labāka – uz ielām neredzēsiet gandrīz
nevienu, kas ar velosipēdu brauc bez ķiveres. Diemžēl ar
pieaugušu un nobriedušu cilvēku runāt par veselību un drošību
ir nedaudz par vēlu, tas jāsāk jau bērnībā,” uzskata
traumatologs K. Briuks, norādot, ka mūsu sabiedrība aug
pamazām un viss notiek lēni – izmaiņas notiks ar katru paaudzi,
ja iepriekšējā paaudze ieguldīs pūles.
Statistikas
dati liecina, ka 90% gadījumu traumas, lecot ar galvu ūdenī, gūst
vīrieši. Vidējais šādi cietušā vīrieša vecums ir 30 gadi.
Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi, pamežģījums, smadzeņu
satricinājums, vaļējas brūces, bet smagākos gadījumos lēciens
rezultējas ar nopietniem mugurkaula lūzumiem, kas atstāj ilgstošas
sekas, tostarp rada invaliditāti. 2017. gadā sporta vai
fizisko aktivitāšu laikā traumas ir guvuši 1330 cilvēki, no
kuriem 31% bija vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Izteikti vairāk
traumas gūst vīrieši – no visiem traumas guvušajiem 71% cietušo
ir vīrieši.
Materiāls sagatavots Veselības
ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētajā
sabiedrības informēšanas kampaņā “Pārgalvis=Bezgalvis”.
Kampaņas mērķis ir pievērst uzmanību smagajām sekām, kas
cilvēkiem rodas, pārgalvīgi lecot ūdenī, kā arī neapdomīgi
sportojot bez aizsargekipējuma.
