Aldis Amantovs, SIA “AP Kaudzītes” valdes loceklis
Bezmaksas plastmasas maisiņus ir grūti savākt un pārstrādāt, jo vējš tos viegli aiznes pa gaisu. Kad tie nonāk atkritumu poligonā, arī lidinās. Tad ir jāķer gandrīz kā taurenis, lai sagatavotu pārstrādei. Turklāt pārstrādei ir vajadzīgi tīri, bet daudzi maisiņi ir netīri. Katrā ziņā tas nav pateicīgākais iepakojuma veids, kuru var pārstrādāt. Turklāt tas ir dārgi. Vai labāk būtu izmantot papīra maisiņus? Tas atkal ir koks ar diviem galiem, jo papīra ražošanai no jauna būtu jānocērt koki. Labi būtu, ja papīru varētu ražot no tā, kas nonāk pie mums. Tāda iespēja savulaik bija Līgatnes papīrfabrikā, kur jau izmantoto papīru varēja pārstrādāt. Turklāt jārēķinās, ka cilvēki ir pieradināti lietot plastmasas maisiņus. Atceros, ka es pirku konfektes, kuras bija papīra tūtās. Tagad pārdevējas droši vien neprot tādas uztīt. Ārzemēs ir dažāda prakse, bet jebkurā gadījumā par visu ir jāmaksā. Izdarīt var visu, ja ir pietiekami daudz līdzekļu. Arī plastmasas maisiņus gatavo no jauna, nevis no pārstrādei sagatavotās masas. Tās tālāka virzība pārstrādei ir apstājusies. Domāju, ka Saeima pieņems likumu par bezmaksas plastmasas maisiņu lietošanas pārtraukšanu vai arī to noteiks par maksu. Manuprāt, tāpat kā pierada lietot plastmasas maisiņus, varēs arī atteikties no tiem. Tiesa, daudzi ir gatavi arī pirkt maisiņus.
Lauris Šķenders, Gulbenes pašvaldības jaunatnes lietu speciālists
Plastmasa ir starp lielākajiem vides piesārņotājiem. Mēs redzam arī, ka tieši plastmasas maisiņus ir visgrūtāk savākt. Tam nav svara. Ja maisiņš nejauši vai tīši tiek nomests, tad vējš to aiznes simtiem kilometru tālāk un piesārņo vidi. Tas nozīmē, ka aizliegums lietot bezmaksas plastmasas maisiņus tirdzniecības vietās būtu ļoti pareizs. Mums ir jārūpējas par ekoloģiju un vidi, lai arī nākamajām paaudzēm būtu tīra daba. Turklāt tādējādi kaut nedaudz varētu atrisināt atkritumu pārstrādi. Ja par katru plastmasas maisiņu būs kaut kas jāsamaksā, tad droši vien padomās, kādu iepakojumu labāk izvēlēties un vai tas ir vajadzīgs. Varbūt paņems nepieciešamo maisiņu vai ko citu līdzi no mājām. Ar likumu noteiktas prasības būs solis uz priekšu, lai sakārtotu un uzlabotu situāciju. Problēmas rodas tad, ja cilvēkiem nav izvēles iespēju. Tāpēc varētu ļaut izmantot plastmasas maisiņus par maksu un piedāvāt alternatīvu – papīra maisiņus vai arī kaut ko citu par zemāku cenu. Nedomāju, ka iedzīvotāji protestēs. Es jau šobrīd cenšos izmantot maisiņus, kurus paņemu no mājām.
Liene Dupate – Ugule, SIA “Maxima Latvija”
Iedzīvotājiem veikalos ir pieejami mazie maisiņi bez maksas, lai varētu preci, piemēram augļus, nosvērt un ievietot grozā ar citām precēm. Tomēr, lai cilvēkus aicinātu apdomāt, vai tiešām nepieciešams ievietot maisiņā, jau apmēram divus gadus notiek izglītojoša kampaņa, izvietojot uzlīmes pie mazo maisiņu stendiem. Kad tiks ieviesti paredzētie grozījumi, mūsu veikalos būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Tomēr uzņēmums jau tagad meklē alternatīvas, lai paplašinātu videi draudzīga iepakojuma piedāvājumu.
Ilga Krūmiņa, pensionāre Gulbenē
Tādu noteikumu noteikti vajadzētu, lai plastmasas maisiņi nemētātos tādos daudzumos gan pie konteineriem, gan citviet. Visi meži ar tiem ir pilni, piesieti pie kokiem un uz zemes. Protams, produktu iesaiņošanai kaut kas ir vajadzīgs. Ja maisiņi būs par maksu, tad pircēji vismaz tos neņems piecus vai vairāk. Nesen veikalā redzēju, ka viena pircēja izvēlējās divus gurķus, divus tomātus un divus nektarīnus, katram izvēloties savu maisiņu, bet pēc tam visus salika vienā. Acīmredzot nemaz nedomā, vai tik daudz maisiņu vajag, ja tos var paņemt par brīvu. Ja būs par tiem jāmaksā, tad noteikti meklēs kādu alternatīvu. Visticamāk, ka paņems maisiņus no mājas. Man ļoti patīk papīra maisiņi, kādi ir veikalā “Top” bulciņām.
