Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.
Ārija Ločmele, PVD vecākā pārtikas inspektore
Šajā sakarā esmu diezgan atturīga. Pagaidām nezinu šā procesa darbības mehānismu.
Katram pārtikas produktam ir savs derīguma termiņš, arī sausajiem produktiem – putraimiem, makaroniem, tējām un kafijai, arī konserviem. Protams, nevar būt runa par gaļas un piena produktiem. Taču es gribētu zināt, kas būs tas, kurš noteiks, cik ilgi pēc šā derīguma termiņa šie produkti būs lietojami? Tas taču nav mūžīgi. Ar laiku produktam pazūd garša, smarža un izskats. Produkta ražotājs taču ir pārbaudījis, izvērtējis un pierādījis, ka ar konkrēto produktu līdz noteiktam laikam viss ir labi, kā arī vienmēr garantē konkrētā produkta labās īpašības. Protams, šis produkts var nekļūt bīstams cilvēkam, bet cik viņš pēc noteiktā termiņa vairs ir labs? Šobrīd veikali var nocenot produkciju īsi pirms derīguma termiņa beigām, lai pēc tam, kad tas beidzies, to varētu veikalā realizēt par mazāku naudu. Tagad ir runa par to, ka šos produktus varēs izmantot labdarībai.
Cilvēcīgi saprotu – ļoti daudz ko izmetam ārā, bet tanī pašā laikā sakarā ar izmaiņām likumā rodas pārdomas par to, kā tas notiks. Šādam produktam pēc iespējas ātrāk būtu jānonāk pie cilvēka, kas to lietos. Nav skaidrs, kā tas mehānisms darbosies.
Protams, nav risinājums arī tas, ka veikali pārtiku pēc derīguma termiņa beigām vienkārši izmet konteinerā, no kurienes to cilvēki “makšķerē” ārā. Ir veikali, kas pārtiku noceno pirms pēdējās derīguma termiņa dienas un par mazāku naudu pārdod. Katrs taču saprot, ko pērk. Toties pārtika netiek izmesta. Tas ir vairāk nekā nekas, ja ir spiedoši apstākļi.
Taču es uztraucos par to, cik ilgi pēc produkta derīguma termiņa mēs uzskatīsim, ka produkts ir lietojams.
Uztrauc arī tas, lai, piemēram, cepumi, konfektes un citi saldumi nenonāktu negodprātīgu cilvēku rokās, kas varētu šos produktus ielikt otrreizējā tirdzniecībā. Bet tas šajā gadījumā nav primārais, kaut gan jādomā arī par to.
Aiga Vanaga, Samariešu Vidzemes nodaļas Gulbenes biroja koordinatore
Es priecājos par šo valdības lēmumu. Saprotu arī PVD neapmierinātību. Bet te jau runa ir tikai par noteiktām pārtikas produktu grupām, kuras nebojājas un nav bīstamas cilvēku veselībai. Samariešiem ir nodaļa “Paēdušai Latvijai”, kas palīdz mazturīgajiem un vientuļajiem pensionāriem arī Gulbenes novadā, kur uzskaitē ir vidēji 60 cilvēki, kam palīdzam. Palīdzībai var pieteikties “www.paedusailatvija.lv”, aizpildot anketu. Nevajag kautrēties. Mēs palīdzēsim! Mūsu rīcībā veikali nodod pat brāķetā iepakojumā safasētus pārtikas produktus. Mums ir sadarbība ar “Rimi” un citiem lielveikaliem. Par aizvestajām pakām cilvēki ir ļoti priecīgi.
Kā formējas pakas? Ir akcijas, kad cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt, veikalā iedod maisiņu un produktu sarakstu, kurus var ziedot. Viss notiek centralizēti. Es no Rīgas akcijā “Paēdušai Latvijai” saziedotās pakas nogādāju mūsu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams. Ja kāds uztraucas, ka var notikt kādas nelikumības, tad varu nomierināt, ka ar veikaliem mums ir abpusēja sadarbība un viss notiek oficiāli. Visi dokumenti ir kārtībā, un viss ir uzskaitīts – cik paņem, cik nodod pret parakstiem. Tas viss ir ļoti stingri. Ja pietrūkst cilvēku saziedoto paku, tad brīvprātīgie speciālās noliktavās formē pakas no lielveikalu piešķirtajiem produktiem. Tagad saskaņā ar grozījumiem Pārtikas aprites likumā pārtikas produktu klāsts, kas tiks nodots labdarībai, tikai palielināsies. Nevajadzēs vienam otram veikalam pārtiku izmest konteineros. Es, kopš sāku strādāt Samariešu biedrībā, esmu daudz domājusi un šokējusies par lauku cilvēku nabadzību. Tās pensijas ir tik niecīgas un smieklīgas, ka cilvēks nespēj galus savilkt, lai izdzīvotu. Labi ir, ka valdība pieņēmusi šādu lēmumu. Labāk taču ir, ka pārtika ir apēsta, nevis izmesta.
