Laikam tikai retais ir pārsteigts, ieraugot gulbenieti Zaigu Balto dārzā
starp ziedošām lilijām. Katrā ziņā daudziem ir zināms, ka agronoma
specialitāti apguvušajai Zaigai ir “zaļie īkšķīši” – zied un zaļo viss,
ko viņa stāda un aprūpē. Tomēr Zaiga vairāk liek lietā izjūtas, nevis
zināšanas par katru puķi.
“Atzīšos, ka īpaši nemeklēju informāciju
vai padomus, kā rūpēties par kādu puķi. Kā man liekas – būtu labi, tā
izdaru. Padomāju, ko tā puķīte gribētu, vai arī parunājos ar to. Man uz
balkona ir koši saziedējušas fuksijas! Tagad ir ļoti skaisti, bet
nezinu, kur tās likšu pa ziemu. Lilijas sīpoliņus es apmēram reizi
trijos gados rudenī izroku un pārstādu tajā pašā vai citā vietā,” stāsta
Z.Baltā.
Tā kā viņas lilijas aug piekalnītē, pavasaros tām nekaitē
salnas. Zaiga brīdina lilijas, ka vakarā gaidāma salna, bet otrā rīta
tām jābūt neskartām. “Sarunājam,” joko viņa.
Z.Baltā vairs
neatceras, kas iedeva divus balto liliju sīpoliņus pirms 20 gadiem.
Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 100 savvaļas liliju sugas un tūkstošiem
hibrīdu dažādās krāsās, bet ne visas lilijas smaržo. Senajām baltajām
jeb tā dēvētajām baznīcas lilijām ir spēcīga smarža. “Ja vienu ziedu
ieliek vāzē istabā, tad gulēt tur nevar. Otras – dzeltenās lilijas –
nesmaržo. Tās ir stādītas vēlāk, bet arī jau sakuplojušas,” salīdzina
Zaiga.
Prieks par krāšņi saziedējušajām lilijām, kas izskatās kā balts
un zeltains mākonis, ir ne tikai pašai audzētājai, bet arī kaimiņiem un
garāmgājējiem. Dārzā koši zied arī kliņģerītes, no kurām pa ziediņam
Zaiga apēd. Kāpēc? Labam garastāvoklim, smejas viņa, lai gan kliņģerīšu
ārstnieciskās īpašības ir labi zināmas.
