Tā kā pašlaik ir liels karstums un sausums, līdz ar to mazliet labāks gads ir mazajiem ērgļiem, jo tiek pļauta zāle un mazajiem ērgļiem ir vieglāk dabūt barību. Aizaugušā laukā tas nevar tik labi iegūt barību kā nopļautā.
“Visi steidz savākt sienu. Pļavas tiek intensīvi pļautas, līdz ar to mazie ērgļi var labāk izbarot mazuļus. Tas ir pluss,” saka ornitologs Elvijs Kantāns.
Viņš stāsta, ka palēnām sākas migrācija, purva putni sāk vākties baros un pirmie bariņi sāk migrēt. Savukārt mazie putni beiguši perēt, audzina mazuļus, bet daļa gan vēl perē, piemēram, griezēm pašreiz ir otrais perējums.
Nav tāda mēneša, kad ornitologs nesaņemtu pāris zvanus par stārķiem, jo iedzīvotāji vēlas putnam palīdzēt, kurš kaut kādu apstākļu dēļ ir cietis. Ornitologs skaidro, ka šajā ilglaicīgajā karstumā un sausumā, tāpat kā stipri lietainā laikā, stārķi no sava perēkļa var izmest vājāko putnu vai arī tas var izkrist pats. “Cilvēki steidz glābt, bet nevajag to darīt! Tā ir daba. Ja arī šis vārgais putns izaugs, tas būs kā bārenis un nekur neaizlidos. Cilvēki mēdz ņemt savainotus stārķus, īpaši gados vecāki cilvēki. Ja paņem savainotu stārķi, jārēķinās ar to, ka tas nelidos prom, būs jāpatur pa ziemu un nākamajā gadā tas arī nelidos prom, kļūs par mājputnu, līdz ar to tas var kļūt par apgrūtinājumu. Kamēr ir tas mirkļa vājums, cilvēki savainoto putnu paņem, atnes mājās un viņiem liekas, ka rūpēsies, bet, kad paiet gads vai divi, tas kļūst par apgrūtinājumu. Stārķis kļūst drošs, un tas apdraud cilvēkus, jo var kādam mazākam ar knābi, piemēram, iesist sejā. Stārķis ir liels plēsējs. Ja paņem savainotu stārķi un cilvēks ir gatavs par to rūpēties desmit vai piecpadsmit gadus, tad lai ņem,” saka ornitologs.
