Teju
40 % Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar darba pienākumu
izraisītām veselības problēmām, tostarp katrs trešais (31 %) –
ar fiziskās veselības problēmām, bet 7 % atzinuši, ka
piedzīvojuši izdegšanas sindromu, liecina jaunākais Veselības indekss”. Arodslimību ārste,
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības
institūta vadošā pētniece, Dr. Med. Jeļena Reste norāda, ka
šie rezultāti diezgan precīzi parāda patieso ainu Latvijā.
Darba
traumas fiziska darba darītājiem, psihoemocionālās problēmas
biroja darbiniekiem
“Ja
runājam par fiziskās veselības problēmām, tās iedalāmas divās
grupās – darba trauma (galvenokārt nelaimes gadījumi darba
vietās) un ar darbu saistītie veselības traucējumi un
arodslimības, kas ir veselības problēmas, kuras attīstījušās
ilgākā laika posmā. Tie var būt dažādi traucējumi, kas
radušies, darba videi veicinot jau iepriekš pastāvošu slimību
saasināšanos, piemēram, muguras, locītavu sāpes, redzes
traucējumi u.c. Starp pieminētajām slimībām pastāv arī
psihoemocionālās veselības problēmas, kur biežākais ir
izdegšanas sindroms,” skaidro arodslimību ārste J. Reste.
Aptaujas
dati liecina, ka fiziskās veselības problēmas visbiežāk
piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību (39 %), bet
izdegšanas sindromu – iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kuru
vidū ar to saskāries katrs septītais (13 %). Eksperte skaidro, ka
tam varētu būt saistība ar darba specifiku – izdegšanas
sindromu biežāk piedzīvo intelektuālā darba darītāji, nereti
tas saistāms ar paaugstinātu atbildību un lielu pienākumu skaitu.
“Fiziskās veselības problēmas bieži vien rodas gan no
kaitīgiem darba vides faktoriem (putekļi, troksnis, ergonomika),
būtiskas ir arī darbinieka zināšanas par darba drošību.
Savukārt izdegšanas sindroma gadījumā iemesli nereti ir
neefektīvi organizatoriskie procesi uzņēmumā, pārāk lielas
slodzes uzņemšanās vai nepietiekama atpūta,“ pauž arodārste.
Sievietes
“izdeg” biežāk nekā vīrieši
Veselības
indekss liecina, ka sievietes izdegšanas sindromu piedzīvojušas
divreiz biežāk nekā vīrieši – attiecīgi 9 % pret 5 %.
Savukārt, ja vērtē rezultātus pēc vecuma, visbiežāk dažādas
ar darba pienākumiem saistītas veselības problēmas piedzīvo
iedzīvotāji 45 – 54 gadu vecumā.
“Atbildība
un rūpes par bērniem ģimenē protams gulstas gan uz tēvu, gan
māti, tomēr sievietei viennozīmīgi slodze veidojas lielāka. Ja
māmiņas loma jāapvieno ar pienākumiem darbā, tad ikdienā sanāk
strādāt, tā teikt, divas maiņas – gan atbildīgi jāveic
izvēlētās profesijas pienākumi, gan arī jāparūpējas par
ģimeni, gan jāatrod laiks dažādiem mājas darbiem. Turklāt
sieviete pēc savas būtības ir emocionālāka un vairāk uztraucas
par ikdienišķiem sīkumiem, kas var radīt papildu fizisko un
emocionālo slogu,” pauž farmaceite un vadītāja Agnese Ritene. Farmaceite norāda, ka
svarīgi ir mācēt atrast laiku atpūtai, savam vaļaspriekam un
fiziskajām aktivitātēm – tas atbrīvo ķermeni no darba laikā
uzkrātā saspringuma un stresa.
Nevēršas
pēc palīdzības
Arodārste
J. Reste uzsver, ka izdegšanas sindroms kā nopietna veselības
problēma Latvijā aktualizējusies pēdējo gadu laikā. Ārsti gan
diagnosticējot daudz mazāk saslimstības gadījumu, nekā ir
realitātē. J. Reste stāsta: “Šāda situācija rodas, jo
cilvēki paši bieži vien nemāk atpazīt izdegšanas sindroma
simptomus, bet tie, kuri to apzinās tikai retu reizi vēršas pēc
palīdzības. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka pats tiks
galā, kā arī kautrējas, ka piedzīvo emocionālas dabas veselības
problēmas.”
“Šādu
tendenci redzam arī Veselības indeksā – jau otro gadu pēc
kārtas 12 % Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka izjūt vajadzību
pēc psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav
vērsušies. Pareizā rīcība aizdomu gadījumā par fiziskās vai
psihoemocionālās veselības traucējumiem ir nekavējoties vērsties
pie ārsta. Ja trūkst pārliecības, vai ārsta iesaiste ir tiešām
nepieciešama, apzināties situācijas nopietnību var palīdzēt
farmaceits,” stāsta “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
