Vai
tā būtu dzīšanās pakaļ modes tendencēm, vajadzība pēc
siltuma un laimes hormoniem vai centieni risināt veselības
problēmas, dermatologi brīdina: nav tāda iemesla, kas varētu
atsvērt solārija radīto kaitējumu veselībai un ādas vēža
risku!
Pētījumi
liecina, ka cilvēkiem, kuri kaut vienu reizi izmantojuši solārija
pakalpojumus, ir daudz lielāks
risks saslimt ar melanomu
nekā tiem, kas nav bijuši pakļauti mākslīgajam UV starojumam.
Solārija apmeklēšana līdz 35 gadu vecumam par 75 % palielina
visu veidu ādas vēža attīstības risku. “Iedeguma efektu
solārijā var iegūt krietni ātrāk nekā saulē, taču abi ir
vienlīdz kaitīgi – katrs savā veidā,” skaidro dermatologs
Raimonds Karls. Atšķirība slēpjas staru veidā un intensitātē.
Saules
starojumā ir pilns spektrs:
50 %
redzamā gaisma,
40 %
infrasarkanais starojums,
10 %
UV starojums (no tiem 60 % ir ultravioletais
A starojums (UVA)
un 40 % ultravioletais
B starojums (UVB),
0,01 %
rentgenstarojums.
Solārijā
ir:
UVA
stari (~95 %),
UVB
stari (~5 %).
Solārija
UVB intensitāte ir līdzīga kā saulei, taču UVA starojums ir 10
līdz 15 reizes intensīvāks par saules radīto.
UVA
starojums veicina ādas novecošanos un grumbu veidošanos. UVB
starojums rada ādas apsārtumu (apdegumu), veicina iedegumu un
piedalās D vitamīna veidošanā.
Ilgu
laiku tika uzskatīts, ka kaitīgs un onkoloģiskas slimības
izraisošs ir tieši UVB starojums, taču vēlāk tika pierādīts,
ka arī UVA stari izraisa ādas vēzi. UVA stari nerada jaunu
pigmentu, bet izmaina to, kas jau ir ādā, tādējādi cilvēks pēc
solārija ātrāk kļūst brūns un nav tik ļoti apsārtis kā
saules ietekmē, taču ādas vēža risku tas nemazina.
D
vitamīnu iegūsti veselīgi!
Pēc
dermatoloģes Laumas Valeines domām, nav neviena pamatota iemesla
vai saslimšanas, kuras dēļ varētu ieteikt apmeklēt solāriju.
Latvijā
mediķi solāriju visbiežāk rekomendē osteoporozes gadījumā,
taču dermatologi uzskata, ka arī šiem pacientiem to nevajadzētu
ieteikt: “Pastāv mīts, ka, sauļojoties solārijā, ādā ļoti
aktīvi veidojas D vitamīns. Tas nav patiess un zinātniski pamatots
apgalvojums. Jāatceras, ka iedegums ir ādas aizsargreakcija pret UV
starojumu, līdz ar to brūnā ādā D vitamīns spēj veidoties
daudz lēnāk nekā gaišākā. Turklāt solārija UV staru spektrā
tikai 5% ir UVB jeb D vitamīnu sintezējošie stari.”.
Ne
tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, kur saule ir aktīva
visu gadu, cilvēkiem ir vērojams hronisks D vitamīna deficīts.
Dermatologi iesaka kontrolēt D vitamīna līmeni asinīs un
nepieciešamības gadījumā arī vasarā to uzņemt papildus ar
uztura bagātinātājiem, īpaši maziem bērniem un veciem
cilvēkiem, ievērojot ārsta norādījumus.
Solārija
atstātās “pēdas” uz ādas
Biežākā
problēma, ar kuru cilvēki vēršas pie ārsta pēc intensīvas
solārija apmeklēšanas, ir jaunu dzimumzīmju
parādīšanās.
Ir noteikts dzimumzīmju skaits, kas ģenētiski katram ir paredzēts
un tiek mantots no vecākiem, bet liela daļa veidojumu rodas dzīves
laikā UV staru ietekmē. Svarīgi ir veikt regulāru ādas un ādas
veidojumu pārbaudi, lai laikus konstatētu jebkādas izmaiņas.
Nereti
cilvēki maldīgi uzskata, ka sauļošanās solārijā “ārstē”
sejas apsārtumus, ko novēro ziemā. Sarkanā seja (ādas kuperoze)
rodas, āra un iekštelpu temperatūru atšķirības dēļ
paplašinoties un plīstot sejas asinsvadiem. Cilvēkiem ir sajūta,
ka, ādai kļūstot brūnākai, problēmas pazūd, bet patiesībā
ādas iekšienē, dziļākos slāņos tās tikai progresē un kļūst
grūtāk risināmas, jo arī UV starojuma ietekmē tiek paplašināti
ādas asinsvadi un veicināta to plīšana.
Gan
no dabīgajiem, gan solārija UV stariem īpaši jāsargā acis.
Tāpat kā uz ādas arī acīs var izveidoties apdegums, ko sauc par
fotokeratītu,
taču, regulāri pakļaujot acis UV stariem, draud vēl nopietnāka
problēma – katarakta
jeb lēcas apduļķošanās. Redzes orgānu var skart arī acs
melanoma, lai gan Latvijā saslimšana ar to ir neliela.
Vēl
viena problēma, ar kuru pacienti bieži vēršas pie dermatologa pēc
solāriju apmeklēšanas, ir ādas sēnīšu
infekcijas.
Ar tām viegli inficēties, ja nav veikta pienācīga solārija
dezinfekcija pēc katra klienta apmeklējuma reizes.
Nemeklē
laimi solārijā!
Ir
zinātniski pierādīts, ka solārijs var radīt atkarībai
raksturīgu uzvedību. Tas ir vairāk psiholoģisks fenomens, kura
pamatā ir laimes hormonu veidošanās organismā. Taču dermatologi
iesaka izvēlēties citus, ādai nekaitīgus endorfīnu avotus,
piemēram, melno šokolādi, fiziskās aktivitātes vai mākslas
baudīšanu.
Ja
rudens–ziemas periodā rodas nepieciešamība pēc iedeguma,
dermatologi solārija vietā rekomendē paštonējošos krēmus. Šo
krēmu pigments uzkrājas ādas virsējā, atmirušajā kārtā,
tādēļ tas būs drošākais veids, ja ir vēlme iegūt zeltainu
ādu.
Bet
ja cilvēks kāda iemesla dēļ tomēr izvēlas apmeklēt solāriju,
noteikti jāizvairās no intensīvajiem režīmiem, iesaka
dermatoloģe Valeine. “15–20 minūtes zemas intensitātes
starojuma būs nekaitīgāk, nekā 5 minūtes intensīvā starojuma
solārijā, kas darbojas “grila režīmā”. Vēlams sekot līdzi
arī marķējumiem uz lampām, kas norāda to derīguma termiņu.”.
