Šogad mana dzimšanas diena sakrita ar kādu ļoti nozīmīgu Latvijas pasākumu – Vislatvijas zaļumballi. Kas mums nāk prātā, kad dzirdam vārdu “zaļumballe”? Tādi kārtīgi lauki, ar estrādi, ar bufeti un pūtēju orķestri. Saprotot, ka uz šādu pasākumu nokļūt ir gandrīz neiespējami, meklējām kaut ko stipri pietuvinātu gan pēc satura, gan ģeogrāfiski.
Tā kā mana draudzene nesen ir nopirkusi lauku īpašumu Jaunpiebalgas pusē, mēs sestdienas rītā devāmies tieši turp.
Kad viena navigācijas sistēma ir iedzīta strupceļā, saucam palīgā otru, tā ar divām ierīcēm auto priekšējā logā, dziedot līdzi radio atskaņotajām melodijām, braucam. Paldies navigācijas ierīcei, kas nokļūdījās, jo bez tā mēs nekad negadītos ceļā, kas apveltīts ar brīnišķīgām ainavām. Kārtējo reizi pārliecinos, ka mana Latvija ir tik skaista!
Kaut kur pavisam nekurienē, meža vidū pēkšņi ceļmalā parādās pamudinošs uzraksts “Brauc tikai taisni!”. Nosmējāmies ar draudzeni, ka kāds ir bijis tik labs un uzlicis šo zīmi, jo realitātē tiešām bija jābrauc visu laiku taisni.
Mazliet vīlušies Jaunpiebalgas rīkotajā zaļumballē, dodamies uz netālo Drustu pagastu, kura arī norādīta kā zaļumballes vieta. Nelielajā Drustu estrādē arī nav klasiskās zaļumballes ar orķestri, bet mums pietiek ar vietējo ļaužu sirsnību – uzreiz tiekam pieņemti par savējiem, kopā dziedam, dejojam, tiekam cienāti.
Pusnaktī, kad oficiāli iestājas mana jubileja, draugi velta man dziesmu, to dancojam un dziedam visi kopā. Sen nebiju jutusies tik īpaša, kad visi pasākuma apmeklētāji sumina tieši mani!
Lietus lija plīkšķēdams, bet to nejuta pat mūsu līdzi paņemtie bērni, visiem bija jautri. Braucot mājās, norunājām, ka nākamo simtgades zaļumballi sagaidīsim Drustos. Pēc simts gadiem…
Šogad saņēmu īpašu dāvanu – Jorkšīras terjera kucēnu. Pilnai laimei nevajag daudz – pietiek ar vienkāršu būšanu šajā pasaulē un suni!
Lai Tev arī piepildās kāds sapnis!
