Jau pēc pāris
dienām visās Latvijas skolās sāksies jaunais mācību gads, kas iezīmēs arī
būtisku problēmu – pedagogu trūkumu virknē no tām. Virkne pētījumu apliecina
arī to, ka pedagogu profesijai ir zems prestižs, kas ir viens no iemesliem
pedagogu trūkumam, taču situāciju ir iespējams uzlabot. To apņēmusies darīt Neatkarīgā
izglītības biedrība, noskaidrojot, kāpēc pedagogu prestižs Latvijā ir zemāks
nekā citās Eiropas valstīs, vienlaikus sekmējot sabiedrības, skolēnu, mediju un
pašu pedagogu attieksmi pret šo profesiju.
Šobrīd Latvijā
pedagoga profesijai ir salīdzinoši zems prestižs, taču, apzinoties, kas
izraisījis šo situāciju, to ir iespējams mainīt. Kā liecina sabiedriskās domas
pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kurā respondentiem tika lūgts novērtēt
dažādas profesijas skalā no 1 līdz 10, kur 1 nozīmē, ka profesijai nemaz nav
prestiža, bet 10 – tā ir ļoti prestiža, tikai 2% no respondentiem pedagoga
profesiju bija novērtējuši ar 10 punktiem. 5% tai bija devuši tikai 1 punktu,
6% – tikai 2 punktus, 13% – tikai 3 punktus, 12% – tikai 4 punktus. Attiecīgi
36% respondentu to bija novērtējuši zem vidējā līmeņa. Analizējot pedagogu
profesijas prestižu kontekstā ar citām profesijām, jāmin, ka SKDS pētījumā tā
ierindota 13. vietā no 15 dažādām profesijām, apsteidzot tikai šoferus un
pārdevējus. Topa augšgalā ir advokāti, arhitekti, uzņēmēji, banku darbinieki un
ārsti.
Neatkarīgā
izglītības biedrība, kurā darbojas pieredzējuši nozares eksperti, ir
pārliecināta, ka situāciju ir iespējams mainīt, skaidrojot profesijas
nozīmīgumu, iepazīstinot ar veiksmes stāstiem no visas Latvijas, akcentējot
pozitīvos profesijas aspektus un plašās iespējas, kā arī veicinot komunikācijas
uzlabošanos.
“Nenoliedzami,
pedagogu loma sabiedrībā ir mainījusies, pēdējo simts gadu laikā tā ir kļuvusi
mazāk nozīmīga. Ja agrāk augstākā izglītība bija reti izplatīta un skolotāji
bija starp aptuveni 2%, kuriem tāda bija, tad tagad cilvēku ar augstāko
izglītību ir daudz vairāk, turklāt dažādās profesijās. Taču tas nenozīmē, ka
pedagoga profesija ir mazāk prestiža. Jāsaprot, ka prestižs nebūt nenozīmē
tikai augstu atalgojumu, tas ietver arī autoritāti, cieņu, reputāciju un
ietekmi sabiedrībā. Izpratni par profesiju veido arī tās atspoguļojums medijos.
Tā kā pedagoga profesija lielākoties tiek atspoguļota kontekstā ar debatēm par
zemo atalgojumu, tas, protams, arī rada būtisku ietekmi. Tāpēc mēs esam
apņēmušies analizēt statistikas datus, lai noskaidrotu, kāpēc pedagogu
atalgojums dažādās skolās ir tik krasi atšķirīgs, jo jāņem vērā, ka Latvijā ir
arī daudzi skolotāji, kuri jutās labi atalgoti, skaidro Neatkarīgās izglītības
valdes locekle, pedagoģijas doktore Zanda Rubene.
Arī Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījums par pedagogu
prestižu, kas veikts 2016. gadā, atspoguļoja, ka 51,9% skolotāju nepiekrīt
apgalvojumam, ka sabiedrība kopumā augstu novērtē skolotāju darbu. Šim
apgalvojumam nepiekrita arī 35,3% no aptaujātajiem sabiedrības respondentiem.
Apgalvojumam, ka citās ES valstīs pedagogu prestižs ir augstāks nekā Latvijā,
pilnībā piekrita 40,8% aptaujāto pedagogu, 36,3% aptaujāto sabiedrības locekļu,
kā arī 40,1% vidusskolēnu.
Pedagoga profesijas prestiža uzlabošanās varētu sekmēt
arī jauniešu izvēli par labu šai profesijai. Tas, savukārt, palīdzētu risināt
vienu no aktuālajām problēmām – pieaugušo vidējo pedagogu vecumu. OECD ziņojumā
par izglītības jomu Latvijā norādīts, ka Latvijā pedagogu vidējais vecums
palielinās un lielākoties pedagogi skolās ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Tādi
ir 64% pedagogu, kamēr pedagogi, kas ir vecumā līdz 30 gadiem, ir vien 8%.
Tāpēc Neatkarīgā izglītības biedrība apņēmusies pētīt arī to, cik nopietni
pedagogu trūkuma problēma skar Latvijas skolas, kādos mācību priekšmetos
visvairāk trūkst pedagogu, kā arī to, kā politiskās partijas, kas pretendē uz
vietām Latvijas Saeimā, plāno risināt šos jautājumus.
