Ministru kabineta sēdē 28.augustā apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību.
“Ieviešot veselības apdrošināšanas sistēmu, paredzēts, sākot ar 2019.gadu, valsts apmaksātu veselības aprūpes pilno pakalpojumu klāstu sniegt apdrošinātām personām. Savukārt tām personām, kas nebūs apdrošinātas, tiks nodrošināts veselības aprūpes pamata pakalpojumi. Tādējādi sistēma būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas,” saka Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Undīne Šulca.
Veselības ministre Anda Čakša savā prezentācijā uzsver, ka arī pēc pārejas perioda no 2019.gada visi Latvijas iedzīvotāji saņems veselības aprūpi. Vienīgi atšķirsies pakalpojumu apjoms, kuru apmaksā valsts: apdrošinātajiem cilvēkiem tas ir lielāks, neapdrošinātajiem – mazāks.
Veselības aprūpes pamata grozā, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa, ietilpst: neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārsta aprūpe, ģimenes ārsta praksē veiktās manipulācijas, grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība, valsts organizētais vēža skrīnings, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, hroniskas hemodialīzes, hemofiltrācijas un perioneālās dialīzes procedūras, ārstniecība, tajā skaitā kompensējamās zāles (personām ar psihisku slimību, atkarībām, cukura diabētu, infekciju slimībām), onkoloģija, programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Pilno veselības aprūpes pakalpojumu saņems legālie darba ņēmēji jeb personas, kuras veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; personas, kuras veic brīvprātīgās iemaksas un sociāli mazāk aizsargātie iedzīvotāji (pensionāri, bērni, skolēni un pilna laika studenti, personas ar I un II grupas invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki u.c.).
Veselības ministre uzsver, ka valsts piedāvā īpaši izdevīgus noteikumus tiem, kas nemaksā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet vēlas iemaksas veikt brīvprātīgi. 2018.gadā tie ir 51,60 eiro gadā (1 % no minimālās mēnešalgas), 2019.gadā tie būs 154,80 eiro gadā (3 % no minimālās mēnešalgas), 2020. gadā – 258 eiro gadā (5 % no minimālās mēnešalgas). Salīdzinājumam A.Čakša min Igauniju, kur šāds maksājums par vienu gadu ir aptuveni 1900 eiro.
Noteikumu projekts paredz arī uzlabot pieejamību kompensējamajiem medikamentiem, nosakot, ka no 2018.gada 1.septembra ģimenes ārsta komandā strādājošie ārsta palīgi un māsas var izrakstīt kompensējamos medikamentus, tā hroniskiem pacientiem padarot vieglāku kompensējamo zāļu receptes saņemšanu.
“No 1.septembra precizēts arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ierašanās laiks izsaukuma vietā. Noteikts, ka pie pacienta 75 % gadījumu jāierodas: republikas pilsētās – ne vēlāk kā 12 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika; novadu pilsētās – ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika; pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika. Paredzēts paplašināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, nosakot kritērijus pozitronu emisijas datortomogrāfijas (PET) izmeklējuma veikšanai arī bērniem, kā arī pacientiem ar limfoīdo audu ļaundabīgo audzēju un mielomas ekstramedulāras diseminācijas gadījumos. Rezultātā vēža slimniekiem būs iespējams piemērot precīzāku ārstēšanu. Tāpat paplašinātas ģimenes ārsta aprūpes iespējas, pacientiem ar psihiskām slimībām, nodrošinot mājas vīzītes,” saka U.Šulca.
No nākamā gada 1.aprīļa paredzēts uzlabot HIV pacientu aprūpes organizāciju, nodrošinot ātrāku pacienta nokļūšanu pie speciālista. Plānots, ka pēc HIV pozitīva eksprestesta veikšanas kādā no HIV profilakses punktiem persona varēs vērsties HIV līdzestības kabinetā pie infektologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
“Noteikumu projektā precizētas arī normas saistībā ar ģimenes ārstu prakšu darba organizāciju, kā arī paredzēta sadarbības līgumu slēgšana starp slimnīcām par stacionārās veselības aprūpes nodrošināšanu. Kopumā izstrādātais noteikumu projekts ir pārskatāmāks; drukātā formā apjoms samazināts par 1000 lapām. Noteikumos iekļauti valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifu veidošanas principi. Savukārt katra pakalpojuma izcenojumi vairs nebūs iekļauti noteikumu tekstā, kā tas bija līdz šim, bet būs līgumos starp Nacionālo veselības dienestu ar ārstniecības iestādi,” informē U.Šulca.
