Vairums
Latvijas iedzīvotāju priecājas, ka viņu vecāki vai vecvecāki ir
sociālajos tīklos, tomēr ir situācijas, kad vecāku uzvedība
bērniem var sagādāt neērtus brīžus, liecina mobilo sakaru
operatora Tele2 un pētījumu aģentūras “Norstat” augusta
beigās veiktā aptauja. Arī puse vecāku atzīst, ka ir domājuši,
vai viņu uzvedība sociālajos tīklos bērniem varētu radīt
nepatīkamas emocijas vai situācijas.
Atsaucoties
uz pētījumā noskaidroto, apkopotas četras būtiskākās lietas,
ko vecākiem sociālajos tīklos darīt nebūtu ieteicams. Kā
rīkoties, lai neliktu justies jaunākai paaudzei neērti un
neraisītu savstarpējus pārpratumus, skaidro ģimenes konsultāciju
centra “Līna” psiholoģe Aigu Ukstiņa un Tele2 zīmola vadītāja
Ilze Žukova.
-
Dalīties ar viltus ziņām vai muļķīgiem
rakstiem
Tele2
zīmola vadītāja Ilze Žukova stāsta: “Jaunākā paaudze aptaujā
atzīst, ka viņiem ir neērti, ja vecāki dalās ar viltus ziņām.
Taču tas pats attiecas uz bērniem – mums jāņem vērā, ka
interneta laikmetā ir mainījusies mediju pasaule un mēs visi esam
atbildīgi par uzticamu un jēgpilnu ziņu telpas veidošanu. Tāpēc
gan vecākiem, gan bērniem jāatceras – pirms
savos sociālajos kontos dalāmies ar kādu lasītu vai dzirdētu
ziņu, ir jāiepazīstas ar tās uzticamību un saturu.
Ziņas vēlams pārbaudīt nacionālajos medijos, un nevajadzētu
uzticēties nepārbaudītiem portāliem, kas uzdodas par ziņu
vietnēm”.
-
Komentēt bērna draugu ierakstus
Psiholoģe Aiga Ukstiņa skaidro, ka sociālajos
tīklos darbojas tas pats princips, kas dzīvē. Ja pie bērna ir
atnācis draugs, mēs cienām viņu komunikāciju, t.i. neiejaucamies
viņu sarunās vai aktuālajos notikumos. Tas pats jāņem vērā
sociālajos tīklos. Vecākiem ir savi
draugi un bērniem – savējie. Ja
tomēr kaut ko gribas “iekomentēt”, iepriekš labāk pajautāt
pašam bērnam viedokli, un to arī respektēt.
-
Izsekot vai censties kontrolēt bērnu,
izmantojot sociālos tīklus
Aiga
Ukstiņa uzsver, ka vecākiem jāatceras – sociālie tīkli nekādā
gadījumā nedrīkst tikt izmantoti kā audzināšanas metode vai
attiecību veidošanas instruments. Šeit gan arī atgādinājums
bērniem – ja vecāki sākuši pastiprināti meklēt jūs
sociālajos tīklos, iespējams, jāmeklē iemesls attiecībās
reālajā dzīvē. Kas viņiem liek par jums uztraukties, kas neļauj
līdz galam uzticēties? Tāpēc šeit vietā atgādinājums abām
paaudzēm – jo vairāk sarunāsimies
reālajā dzīvē, jo gludākas
attiecības būs arī sociālajos tīklos,
un mums vienam otru tur nevajadzēs meklēt.
-
Pirms ieliec bildes – pajautā
Psiholoģe
atgādina, ka mēs paši negribētu atklāt, ka kāds ar mums
sociālajos tīklos ielicis bildi, kas nepatīk. Tāpēc to nevajag
darīt arī ar sava bērna bildēm, ja
vien viņš tam iepriekš nav piekritis. “Mums
var šķist – bet tik jauka bilde. Mēs esam vēlējušies visu to
labāko. Taču, mēs nezinām, vai bērnam tas patiktu. Jauniem
cilvēkiem ir jāiziet cauri dažādiem vecuma posmiem, kuros
darbojas viņiem un viņu vienaudžiem zināmi nerakstīti sociāli
likumi, kurus nejauši varam pārkāpt un bērnu sāpināt. Ja tomēr
bildi ļoti gribas ielikt – noteikti pirms tam pajautājam paša
bērna viedokli un respektējam viņa izvēli,” bilst
psiholoģe.
Tele 2
zīmola vadītāja Ilze Žukova atgādina par kādu negatīvu
tendenci – vecāki sociālajos tīklos arvien biežāk dalās arī
ar savu mazuļu bildēm: “Protams, ka vecāki ir lepni, viņi vēlas
ar prieku dalīties. Taču atceramies, ka šīs bildes var tikt
izmantotas ļaunprātīgos nolūkos, mums par to nemaz nenojaušot.
Turklāt – mēs nezinām, vai bērns, kad paaugsies, būs priecīgs,
ka mamma vai tētis ar viņu savulaik piepublicējuši “pilnu
internetu”. Savu bērnu bildes labāk atstāt ģimenes albumam.”
Par
pētījumu
Aptauja
tika veikta sadarbībā ar “Norstat Latvija”.
Laika posmā no 21. – 24. augustam tika aptaujāti 1016
Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem. Izlase veikta,
nodrošinot reprezentativitāti pēc dzimuma, vecuma, reģiona un
tautības.
