Valdības veidošana pagaidām rit piesardzīgi, un pēc pirmās sarunu
dienas vēl nav iezīmējušās konkrētākas potenciālās koalīcijas aprises,
tomēr, vēl netiekoties, parādījušās principiālas domstarpības starp “KPV
LV” un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) par sarunām deleģētajiem
“zaļzemnieku” pārstāvjiem.
Otrdien notika Jaunās konservatīvās partijas (JKP) divpusējās sarunas
ar partiju “KPV LV” un vēlāk – ar partiju apvienību “Attīstībai/Par!”.
Trešdien paredzētas JKP sarunas ar nacionālo apvienību “Visu
Latvija!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK, ZZS, kā arī “Jauno Vienotību”.
JKP un “KPV LV” ir daudz saskarsmes punktu, bet par bloka veidošanu
vai iespējamu amatu sadalījumu vēl netiek runāts, pēc šo partiju
divpusējās tikšanās pauda politisko spēku līderi. JKP vadītājs Jānis
Bordāns norādīja, ka abiem politiskiem spēkiem saskan viedoklis par
līdzšinējā ārpolitiskā kursa turpināšanu, drošību, tiesiskumu. Tāpat
starp “saskarsmes punktiem” ir jautājums par azartspēļu un ātro kredītu
ierobežošanu.
“KPV LV” politiķis Aldis Gobzems uzsvēra, ka runāts par darba plānu,
nevis amatiem. Kā svarīgus darbus viņš minēja obligātā iepirkuma
komponentes (OIK) atcelšanu, reģionu attīstību, emigrācijas apturēšanu,
aizbraukušo tautiešu atgriešanu mājās un citus.
Abi politiķi vairījās atbildēt, kurai partijai būtu jāuzņemas vadošā
loma valdības veidošanas sarunās un premjera amatu, vairākkārt uzverot,
ka par amatiem netiek runāts. Abas partijas divpusējās sarunās tiksies
arī ar pārējiem politiskajiem spēkiem, kas varētu pretendēt uz valdības
veidošanu. Līdz ar to, kamēr šīs sarunas notiek, nekādi partiju bloki
netiek veidoti, apgalvoja politiķi.
Gobzems gan atkārtoti pauda, ka “KPV LV” un JKP varētu veidot
valdības kodolu, bet pagaidām par to netiekot runāts. Saruna bija “ļoti
konstruktīva”, un partijām ir kopīgais mērķis – veidot cienījamu
politiku, kas ļautu valdībai un parlamentam atgūt reputāciju, viņš
pauda.
Lielāka skaidrība par topošas koalīcijas modeli un turpmāku sarunu
gaitu varētu būt pēc JKP tikšanās ar visiem politiskajiem spēkiem, kas
varētu piedalīties valdības veidošanā. Pēc sarunas ar apvienību
“Attīstībai/Par!” JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns sacīja, ka
sarunas notikušas labā gaisotnē. Partijām esot jautājumi, kur pozīcijas
sakrīt, un ir pamats turpmākām sarunām. Vienlaikus Bordāns atgādināja,
ka šī ir tikai otrā saruna un jātiekas arī ar citiem politiskajiem
spēkiem.
“Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts norādīja, ka pagaidām ir
daudz neatbildētu un neskaidru jautājumu, piemēram, kāds būs turpmākais
sarunu process, kā tas tiks organizēts, kā arī koalīcijas apveidi. Līdz
ar to jāsagaida “pirmā apļa” sarunu rezultāti.
Pēc sarunas abi politiķi uzsvēra, ka partiju bloki vēl netiek
veidoti. Atbildot uz jautājumu par gatavību strādāt Bordāna vadītā
valdībā, Pavļuts atbildēja: “Tiešā veidā šo jautājumu necilājām, bet mēs
esam atnākuši uz šīm sarunām, tātad atsaucāmies iniciatīvai, ka JKP šo
procesu iniciējusi un nominē savu premjeru”.
Pavļuts norādīja, ka atsauksies arī “KPV LV” aicinājumam uz sarunām,
taču “Attīstībai/Par” paralēlas sarunas neorganizēšot. Pavļuts gan
izvairījās atbildēt uz jautājumu par iespēju strādāt “KPV LV” politiķa
Alda Gobzema vadītā valdībā.
Savukārt starp “KPV LV” un ZZS otrdien parādījās domstarpības, kuru
dēļ abi politiskie spēki varētu nenonākt līdz sarunām par valdības
veidošanu. “KPV LV” paziņojusi, ka neies uz sarunām ar ZZS, ja tajās
politisko spēku pārstāvēs cilvēki, kuri Saeimā nav ievēlēti – ZZS
deleģētie politiķi Augusts Brigmanis un Edgars Tavars.
ZZS no savas puses nolēmusi nemainīt deleģētos pārstāvjus norādot, ka
politiskais spēks paši nosaka cilvēku sastāvu politiskajām sarunām un
ka abi politiķi vada un oficiāli pārstāv ZZS veidojošās pamatpartijas –
Latvijas Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo partiju.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem “Saskaņa” nākamajā parlamentā
iegūs 23 deputātu vietas, “KPV LV” un JKP – pa 16, “Attīstībai/Par” un
VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet “Jaunā Vienotība” – astoņas deputātu
vietas.
