Valsts
kontrole sniegusi Saeimai atzinumu par gada apjomīgākās finanšu
revīzijas – saimnieciskā gada pārskata revīzijas –
rezultātiem.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī par 2017. gada valsts
kopbudžeta pārskatu sniegts atzinums ar iebildi.
Tas nozīmē, ka vairākos jautājumos nepieciešama tūlītēja
rīcība, lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu, ka
ikviens darījums ar valsts mantu un līdzekļiem notiek likumīgi,
mērķtiecīgi un jēgpilni.
Galvenie
iemesli atzinuma ar iebildi sniegšanai joprojām ir nepareizi
klasificētās saistības, neuzskaitītie vai nekorekti uzskaitītie
aktīvi, līdz galam neieviestais uzkrāšanas princips nodokļu un
nodevu uzskaitē. Šie nesakārtotie jautājumi ietekmēs arī nākamo
gadu atzinumus, līdz konstatētās neatbilstības tiks novērstas.
Pie
būtiskākajām neatbilstībām, kas šajā revīzijā konstatētas,
Valsts kontrole min neatbilstības uzskaites jautājumos, kas īpaši
aktuālas pašvaldību gada pārskatu kontekstā. Revīzijā Valsts
kontrole izskatīja arī citus jautājumus, šogad atzinumā īpaši
pievēršot uzmanību normatīvo aktu neievērošanai –
neatbilstoši noteiktām pašvaldību deputātu mēnešalgām un
neatbilstoši pieņemtiem ziedojumiem. Valsts kontrole ir fiksējusi
vairākus iespējamus amatpersonu pārkāpumus, tajā skaitā likumam
neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu pašvaldībās, par ko ziņojusi
tiesībsargājošām iestādēm.
“Valsts
kontrole ir vienīgā valsts institūcija, kura sniedz iespēju
nodokļu maksātājiem gūt patiesu
priekšstatu
par valsts
un pašvaldību budžetu resursu izmantošanu. Esam sadarbības
partneris Finanšu ministrijai un valdībai, lai ikviens valsts
pārvaldes lēmums tiktu pieņemts valsts ilgtermiņa attīstības un
sabiedrības interešu labā. Atbildīgs nodokļos samaksātās
naudas izlietojums un atklāta lēmumu pieņemšana ne tikai ļaus
uzlabot valsts pārvaldes darba kvalitāti, bet arī stiprinās
sabiedrības uzticību valstij. Tas ir svarīgi mums visiem. Tas ir
svarīgi Latvijai,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Saimnieciskā
gada pārskata revīzijā Valsts kontrole pārbauda Finanšu
ministrijas sagatavoto valsts bilanci un ieņēmumu un izdevumu
pārskatu, lai pārliecinātos, vai valsts un pašvaldību iestāžu
sniegtā informācija uz 2017. gada 31. decembri par īpašumiem,
mantu un to izmaiņām atbilst patiesībai. Darbs pie šīs revīzijas
ilgst gadu – starpposmā apkopojot finanšu revīziju rezultātus
ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, zvērinātu
revidentu darbu pašvaldībās un papildus veicot vēl citas būtiskas
revīziju procedūras, lai likumā noteiktajā laikā sniegtu
atzinumu par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu.
Papildus
Valsts kontrolei likumā noteiktajam obligātajam pienākumam sniegt
atzinumu par gada pārskatu, revīzijā tiek vērtēti arī
atbilstības jautājumi, par kuriem tiek sniegts atsevišķs
atzinums. Šajā revīzijā Valsts kontrole vērtēja Latvijas valsts
simtgades pasākumu nodrošināšanas izdevumu atbilstību. Lai gan
kopumā līdzekļi izlietoti atbilstoši piešķīruma mērķiem,
Valsts kontrole vērš uzmanību uz vairākiem riskiem, kas joprojām
saglabājas, liedzot kvalitatīvi sekot līdzi kopējam finansējuma
izlietojumam visā simtgades pasākumu periodā.
Revīzijā
izlases veidā tika pārbaudīta nodokļu un nodevu uzrādīšana,
analizēts, vai būtiskākie nodokļu ieņēmumu posteņi –
sociālās apdrošināšanas iemaksu, PVN, IIN, akcīzes nodokļa,
UIN, UVTN, kā arī muitas nodokļa postenis – ir uzrādīti
pilnīgi, noteiktajā kārtībā un apjomā. Revidenti pārbaudīja
arī nodokļu administrēšanas procesus, proti, nodokļu maksātāju
reģistrāciju un izslēgšanu, nodokļu deklarēšanu, nodokļu
aprēķina kontroli, nodokļu maksāšanu, arī parādu
administrēšanu, nodokļu pārmaksu atmaksu, kā arī krāpšanas
riskus administrēšanā.
Revīzijas
ietvaros pārbaudes tika veiktas VID struktūrvienībās, tika
pieprasīta un izvērtēta informācija no Finanšu ministrijas,
Valsts kases, Uzņēmumu reģistra, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas
ministrijas, CSDD, PMLP un KNAB. Savukārt, lai gūtu pārliecību
par pašvaldību gada pārskata daļas sagatavošanas atbilstību
normatīvo aktu prasībām, revīzijas izlasē tika iekļautas 30
pašvaldības: sešas
lielās pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rīga,
Ventspils, kā arī 24 novadi – Aizputes, Aknīstes, Alūksnes,
Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles,
Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas, Ogres, Olaines, Raunas,
Rucavas, Sējas, Skrīveru, Vārkavas, Vecpiebalgas, Ventspils un
Zilupes.
Revīzijas
ziņojums “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts
budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” https://ej.uz/7k6a
Kopsavilkums
par ieņēmumiem https://ej.uz/xk27
Kopsavilkums
par pašvaldībām https://ej.uz/4ddr
