Valsts
ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās
procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku
nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts
kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.
Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI
maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID
tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu
nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju
nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē
iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai
mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas
izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.
Uz
trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā
Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz
pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek
iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs,
reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.
Lai
arī kopējais nodokļu parādu apjoms gada laikā ir samazinājies
par 4 %, tomēr uzlabojumi nodokļu parādu dinamikā ir panākti
galvenokārt ar bezcerīgo nodokļu parādu norakstīšanu un nodokļu
auditu uzrēķinu summu samazināšanu. Vienlaikus Valsts kontrole
atzinīgi vērtē uzsākto nodokļu uzskaites pilnveides darbu.
Skaidro
valsts kontroliere Elita Krūmiņa: “Uz
papīra
nodokļu parādu apjoms krītas, bet realitātē rodas arvien jauni
nodokļu parādi. Vai tiešām vaina ir tikai iedzīvotāju attieksmē
pret valsti, kā uzskata atbildīgā ministrija? Problēmas rodas arī
tāpēc, ka valsts un iedzīvotāji viens otram neuzticas. Kā lai
jūtas iedzīvotājs, kurš, pats to nezinot, kļuvis par likuma
pārkāpēju, jo nav pratis likumu izlasīt tā, kā to lasa ierēdņi?
Nodokļi ir jāmaksā, bet arī valstij ir jāpilda savi pienākumi,
piemēram, nepieļaujot neskaidras likuma normas, pārprotamas
situācijas.”
Piedots
parāds ir ienākums, no kura maksājams nodoklis
Likuma
normas vispārīguma dēļ iedzīvotāji, paši to negribot un
neapzinoties, var kļūt par likuma pārkāpējiem, ja neizprot, kad
ienākumi, tai skaitā no saistību samazināšanas vai dzēšanas,
ir jādeklarē un par tiem jānomaksā iedzīvotāju ienākuma
nodoklis.
Ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek visus personas ienākumus, kas
likumā nav noteikti kā izņēmums. Piemēram, ja fiziskai personai
samazina vai dzēš parādu, tad šī persona gūst labumu – likuma
izpratnē tas ir ienākums, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāju
ienākuma nodoklis. Aizdevējam, kurš dzēš parādu, par tā apjomu
ir jāinformē VID, taču arī šī likuma prasība ne vienmēr tiek
pareizi piemērota. Arī pats Valsts ieņēmumu dienests, dzēšot
nodokļu parādus, ne vienmēr
šo pienākumu izpilda, un revidentu ieskatā tas, iespējams,
liecina par normatīvā regulējuma nepilnību.
Revīzijā
padziļināti tika pētīta situācija ar studiju un studējošo
kredītu dzēšanu, kas ir unikāli, jo valsts pārvaldes iestādes –
Studiju un zinātnes administrācijas – rīcībā ir pilna
informācija gan par kredītu, gan par tā dzēšanu. Neskatoties uz
to, nodokļa samaksa par kredīta dzēšanas rezultātā gūto labumu
netiek nodrošināta, jo tikai daļa informācijas tiek iesniegta
VID, un arī VID tālāk nekontrolē nodokļa nomaksu. Par 2016. gadu
vien šī summa sasniegtu vairāk nekā 435 tūkstoti eiro.
Prakse
liecina, ka arī citās situācijās VID nepietiekami kontrolē
nodokļu maksātāju sniegto informāciju un tā pieļauj situācijas,
kad faktiskie ienākumi no dzēstām vai samazinātām saistībām
uzrādīti kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie
ienākumi.
Valsts
kontroles ieskatā skaidri jānosaka, kādos gadījumos fizisko
personu saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā gūtie
ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Finanšu
ministrija ir piekritusi risināt vienu no revīzijā konstatētajām
problēmām – sakārtot normatīvos aktus, lai dzēsto studiju un
studējošo kredītu ieņēmumus noteiktu kā neapliekamos ienākumus.
Pārmaksāto
nodokļu atmaksas procesos sākti uzlabojumi
Līdzīgi
kā iepriekšējo gadu revīzijās, arī šajā konstatēts, ka VID
kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas un nepalielina vai tikai daļēji
aprēķina un apmaksā nokavējuma naudu, taču revīzijā tika
novērota pozitīva tendence – samazinās gan nokavētās atmaksas
dienu skaits, tiecoties ievērot likumā noteiktos termiņus, gan arī
samazinās naudas summas, ko VID nav atmaksājis laikus.
Pozitīvi
vērtējams, ka pēdējo gadu laikā VID ir veicis virkni pasākumu,
lai pārmaksātos nodokļus atmaksātu noteiktajos termiņos, tai
skaitā, automatizējot iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu
procesu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šī nodokļa pārmaksu
atmaksas sākušas uzlaboties. Valsts kontrole iesaka VID pilnveidot
iekšējās procedūras IIN un PVN pārmaksu atmaksu kontrolei, kas
nodrošinās nodokļu maksātājiem pienākošās kavējuma naudas
pareizu aprēķināšanu.
Revīzijas
ziņojums “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts
budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” https://ej.uz/7k6a
Kopsavilkums
par ieņēmumiem https://ej.uz/xk27
