Neaktīvs
dzīvesveids ir akūta problēma visā pasaulē: katrs ceturtais
planētas iedzīvotājs ir mazkustīgs, un pusaudžu vidū šis
rādītājs sasniedz 80%!1
Nepietiekama fiziskā aktivitāte palielina iespēju saslimt ar
koronāro sirds slimību, otrā tipa cukura diabētu, taisnās zarnas
un krūts vēzi par 15-20%, kā arī veicina kaulu trauslumu senioru
vecumā. Kā rāda sporta zīmola 4F pētījums, vairāk kā puse
(56%) Latvijas iedzīvotāju pat nezina, nozīmē “regulāra
fiziskā aktivitāte” un cik daudz laika tai ir jāvelta.
“Aktivitāte”
nav treniņa sinonīms. Fiziskā aktivitāte ir gan parasta pastaiga,
gan brauciens ar riteni, gan peldēšana, gan aktīvās spēles.
Mērenas fiziskās aktivitātes laikā nedaudz paātrinās elpošana,
sirdsdarbība, un parādās karstuma sajūta — ja šo pazīmju
nav, slodzi par mērenu uzskatīt nevar.
14%
aptaujāto par optimālo uzskata tādu fizisko aktivitāti, kas
aizņem līdz 30 minūtēm dienā. 30,6% uzskata, ka jāsporto no 45
līdz 60 minūtēm, savukārt 10% — no stundas līdz pusotrai. 1,3%
domā, ka katru dienu jāsporto pusotra stunda un vairāk, un tikai
mazāk par pusi (44%) zina, ka Pasaules Veselības organizācija
iesaka būt aktīvam vismaz 30 minūtes dienā. Šo pusstundu var
sadalīt intervālos, taču katrs intervāls nedrīkst būt īsāks
par 10 minūtēm.
Tātad,
neaktīvs dzīvesveids nozīmē, ka cilvēks ne tikai netrenējas,
bet arī nekustās vispār. Šāds dzīvesveids atstāj negatīvas
sekas uz veselību. Zema fiziskā aktivitāte nozīmē, ka cilvēks
trenējas mazāk kā 150 minūtes nedēļa — tas ir viennozīmīgi
labāk nekā treniņu neesamība, taču nav pietiekami, lai uzturētu
labu veselību. Vidējā fiziskā aktivitāte ir no 150 līdz 300
minūtēm nedēļā, un tā būtiski paaugstina veselības radītājus.
Augsta fiziskā aktivitāte paredz treniņus, ilgākus kā 300
minūtes nedēļā — un, lai nekaitētu organismam ar šādu
slodzi, ieteicams konsultēties ar ārstu. Arī vecākā gadagājuma
cilvēkiem, vecākiem par 65 gadiem, ieteicams turēt sevi tonusā un
būt aktīviem no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā, turklāt,
orientējoties tieši uz 300 minūtēm.
Bērniem,
savukārt, jābūt vēl aktīvākiem: dienā aktivitātēm ir jāvelta
60 minūtes. Mazkustīgs dzīvesveids, kura ietvaros spēles un
sportu aizvieto ar digitālām izklaidēm, ietekmē bērna pašsajūtu
ne tikai tagad, bet arī nākotnē, pieaugušo vecumā.
Diemžēl
mūsdienu dzīvesveids neveicina kustību: valstīs ar augstiem
ienākumiem 26% vīriešu un 45% sieviešu nevelta laiku fiziskām
aktivitātēm, savukārt valstīs ar zemākiem ienākumiem šie
radītāji ir pozitīvāki: tie ir tikai 12% vīriešu un 24%
sieviešu. Interesanti dati pieejami arī par attālumiem, ko
eiropieši nobrauc ar mašīnu: 50% gadījumu tie ir mazāki par 5
kilometriem. Šādu attālumu var pieveikt, ātri soļojot 30-50
minūtes. PVO dati liecina, ka Austrumeiropas iedzīvotājiem ir
vairāk raksturīga zema fiziskā aktivitāte, savukārt 4F pētījums
parāda, ka galvenie zemas fiziskās aktivitātes iemesli ir laika
trūkums (26%), nespēja atrast baudāmu sporta veidu (17%) un
enerģijas trūkums (13%).
