Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju Latvijas valsts proklamēšanas 100.
gadadiena ir vēsturiski nozīmīgs laiks, apliecina pētījumu un
konsultāciju kompānijas Kantar TNS veiktā iedzīvotāju aptauja.
2018. gadā aprit 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, un
absolūtajam vairākumam jeb 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 60
gadiem tas ir vēsturiski nozīmīgs laiks. Vienlaikus 77% iedzīvotāju
atzīst, ka Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadienu vajag atzīmēt
īpašāk nekā citus gadus. Tātad kopumā vairāk nekā viens miljons mūsu
valsts iedzīvotāju novērtē Latvijas valsts proklamēšanas vēsturisko
nozīmi un atbalsta vajadzību atzīmēt šo gadadienu atšķirīgāk un īpašāk.
Viens no Latvijas valsts proklamēšanas simboliem ir valsts simtgades
piederības zīme, kuru atpazīst teju katrs pieaugušais Latvijas
iedzīvotājs. Kantar TNS oktobrī veiktajā pētījumā 92% aptaujāto vecumā
no 16 līdz 60 gadiem atpazina vai bija redzējuši Latvijas valsts
simtgades piederības zīmi. Simtgades zīmes atpazīstamība nepilna gada
laikā ir būtiski pieaugusi – no 72% janvārī līdz 92% oktobrī.
Kantar TNS eksperte Inta Priedola atzīmē, ka tik augsta atpazīstamība
parasti ir vērojama zīmoliem, kuri simbolizē noteiktas vērtības un
personību. Eksperte secina, ka simtgades zīmei ir izveidojies liels
simboliskais spēks iedzīvotāju prātos un pati zīme jau ir kļuvusi par
zīmolu.
Latvijas valsts simtgades ietvaros iedzīvotājiem ir augsta interese
par tās notikumiem un pasākumiem visa gada garumā. Absolūtais vairākums
iedzīvotāju (80%) būtu gatavi iesaistīties simtgades norisēs ar kādu
savu iniciatīvu – vai tā būtu simtgadei veltīto pasākumu apmeklēšana vai
svinības ģimenes lokā, vai arī līdzdarbošanās vai citu cilvēku
rosināšana iesaistīties dažādās simtgades aktivitātēs.
Kantar TNS pētījuma dati rāda, ka gandrīz vienlīdz liels daudzums
iedzīvotāju simtgades ietvaros ir gatavi apmeklēt īpašos pasākumus vai
svinēt simtgadi ģimenes, radu un draugu lokā (attiecīgi 51% un 49%). Tik
salīdzinoši liela sabiedrības daļas iesaiste kā ārējos jeb publiskos
pasākumos, tā arī svētku svinēšana iekšējos jeb privātos ģimenes
pasākumos, saskaņā ar Kantar TNS ekspertes domām, liecina par simtgades
svētku svinēšanas tradīcijas iesakņošanos Latvijas sabiedrībā.
Par simtgades svētku atzīmēšanas tradīcijas nostiprināšanos liecina
arī iedzīvotāju plāni simtgades svinēšanai tās svētku kulminācijas
mēnesī – novembrī. Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16
līdz 60 gadiem novembrī plāno apmeklēt tādus simtgades publiskos
pasākumus kā 18. un 19. novembra īpašās norises un gaismas uzvedumu
(35%), svētku pasākumi savā reģionā, pilsētā vai novadā (31%) un gaismas
festivāls “Staro Rīga” (30%).
Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju (27%) novembrī sekos līdzi
simtgades svētku programmai televīzijā, radio vai pasākumu tiešraidē.
Jāatzīmē, ka ar masu mediju starpniecību pasākumiem biežāk plāno sekot
līdzi iedzīvotāji, kas ir vecāki par 50 gadiem.
Ceturtā daļa iedzīvotāju (24%) tieši novembrī paši rīkos vai
piedalīsies svētku svinībās mājās vai ģimenes vai draugu lokā. Kā jau
tika minēts iepriekš, kopumā jebkurā no mēnešiem ģimenes vai draugu lokā
simtgades pasākumus ir gatavi atzīmēt divreiz vairāk iedzīvotāju (49%).
Noskatīties kādu no “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filmām
novembrī plāno piektā daļa iedzīvotāju (21%). Aptuveni tikpat liela daļa
aptaujāto (19%) pošas apmeklēt kādu no publiskajiem svētku pasākumiem
Rīgā (pamatā tie ir rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji), vai doties uz
Latvijas simtgadei veltītajiem svētku koncertiem, to skaitā muzikālajiem
un deju uzvedumiem (16%).
Caurmērā septītā daļa jeb 15% iedzīvotāju novembrī plāno apmeklēt
Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienai veltītos
pasākumus, kā, piemēram, Lāčplēša dienu. Biežāk tie ir jaunieši vecumā
no 20 līdz 30 gadiem. Vēl 15% aptaujāto novembrī gribētu noskatīties
kādu vēsturisko filmu par Latviju, un tie savukārt biežāk ir iedzīvotāji
vecumā virs 50 gadiem.
Aptuveni desmitā daļa iedzīvotāju novembrī plāno apmeklēt kādu
Latvijas valsts simtgadei veltītu izstādi vai izrādi (10%) vai doties
ceļojumā, vai brīvdienās apceļot Latviju (8%).
Simtgadei veltītā kādā sociālajā vai labdarības iniciatīvā plāno
iesaistīties 3%, un kādā no vides projektiem – 2% aptaujāto iedzīvotāju.
Kantar TNS ekspert Inta Priedola norāda uz vienu kopējo iezīmi, kas
raksturo tos iedzīvotājus, kas ir labāk informēti, lielākā mērā atbalsta
un vairāk ir gatavi iesaistīties simtgades pasākumos: biežāk tie ir
latviešu tautības cilvēki vai iedzīvotāji no latviski runājošām ģimenēm,
vidzemnieki, tā sauktās “baltās apkaklītes” (studenti, speciālisti,
vadītāji), cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem (vairāk nekā 700 eiro
mēnesī). Savukārt zemāka informētība un iesaiste simtgades pasākumu
norisē ir cittautiešu un nepilsoņu vidū, strādnieku un vienkāršo
profesiju veicējiem, kā arī cilvēkiem, kas dzīvo vieni paši.
Kantar TNS eksperte atzīmē, ka, lai arī cittautiešiem ir zemāka nekā
latviešiem interese iesaistīties simtgades pasākumos, tomēr tā joprojām
ir salīdzinoši augsta – caurmērā septiņi no desmit aptaujātajiem
cittautiešiem gribētu apmeklēt simtgades pasākumus vai kā citādi
līdzdarboties tajos. Turklāt cittautiešu augstāka iesaiste simtgades
pasākumu norisē veicinātu arī kopējā patriotisma noskaņojuma uzlabošanos
valstī. Svētku kulminācijas mēnesis novembris ir tieši tas laiks, kad
katrs var atrast sev kādu interesantu simtgades notikumu vai pasākumu –
neatkarīgi no tā, vai cilvēks pats līdzdarbojas klātienē vai vēro to
atspoguļojumu masu medijos.
Par pētījumu
Aptauju veica pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS 2018.
gada janvārī un oktobrī, ar interneta starpniecību visā Latvijā katrā no
aptaujas posmiem aptaujājot vismaz 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no
16 līdz 60 gadiem. Izlase ir reprezentatīva 1,3 miljoniem Latvijas
iedzīvotāju attiecīgajā vecumā.
