Latvijas
Radio un sabiedrisko mediju portāls LSM.LV ir radījuši unikālu
projektu “Statistiskie tautieši”, kurā tiek multimediāli
iedzīvināts dokumentāls 100 Latvijas iedzīvotāju portrets. Tie
ir 100 Latvijas Radio Ziņu dienesta veidoti stāsti par “cilvēku
parasto”, kurš atrasts pēc dzīves vietas, vecuma, dzimuma,
tautības un citām pazīmēm, kas raksturo spilgto un dažādo
Latvijas sabiedrību. Šis ir projekts, kas ļauj ikvienam no mums
ieraudzīt, kādi esam šobrīd, cik atklāti un laimīgi ir mūsu
līdzcilvēki. Tas lielā mērā var kalpot kā mūsdienu Latvijas
nospiedums nākotnei.
Saskaņā
ar statistiku Latvijā 55,7% iedzīvotāji laukos dzīvo savrupmājā,
29651 Latvijas iedzīvotājs ir asins donors, 20% iedzīvotāju
uzskata sevi par katoļiem, bet 17% par luterāņiem, 12,7 %
Latvijas iedzīvotāju zina trīs vai vairāk svešvalodas, šogad
Latvijā ir reģistrēti 137 iedzīvotāji, kuriem ir 100 gadi vai
vairāk, bet 11083 ir saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni.
„Projekta
idejas autore ir Rudīte Spakovska. Viņa izveidoja statistikas
rāmi ar ļoti konkrētu īpašību kopumu 100 cilvēkiem. Un
žurnālisti devās meklēt īstus cilvēkus, kas šim modelim
atbilst. Es nezinu vai viņa
nojauta, cik interesanti tas izvērtīsies. Šo stāstu unikalitāte
slēpjas tajā, ka tie ir pavisam parasti, tie nav par supervaroņiem
vai izņēmumiem, tie ir par cilvēkiem mums līdzās, par viņu
ikdienu. Tie ir simts unikāli stāsti par cilvēku – parasto.
Projekta laikā es arī sapratu, cik ekskluzīva un auglīga ir šī
iespēja – žurnālistiem parunāties ar cilvēkiem vienkārši
tāpat. Viņi satika cilvēkus, lai runātu, piemēram, par to, kā
ir dzīvot privātmājā. Un cilvēki bieži vien atlīdzināja ar
stāstiem par ko daudz vairāk – par to, kā ir dzīvot viņu
ādā,” stāsta projekta vadītāja Justīne Savitska.
“Šis
projekts ļauj mums apzināties, cik dažāda un raiba ir sabiedrība,
kurā dzīvojam. Mums vienlaikus ir ļoti daudz atšķirīgā un arī
kopīgā, un tikai sarunājoties varam atklāt to, kas mūs vieno.
Svarīgi ir saprast, ka dažādība nav nekas nosodāms, un ja mēs
to spētu, tas ļautu izvairīties no lieka naida ikdienā”, stāsta
žurnāliste Annija Petrova
“Pie
projekta ir strādāts astoņus mēnešus. Šie stāsti atklāj
interesantas atziņas un pārdomas – tādas, kuras parasti no svešiem
cilvēkiem sarunā iegūt neizdodas. Gatavojoties intervijām, nereti
ar sevi pārrunāju: “Cik daudz es pats būtu gatavs atklāt
žurnālistam?” Aizejot uz intervijām, secināju, ka katram no
mums tas, ko esam un ko neesam gatavi atklāt pārējiem, ir krasi
atšķirīgs. Nereti par kādu sensitīvu tematu runātājs man
atklāja neiedomājami daudz, bet tajā pašā laikā, citā
intervijā uz kādu jautājumu, kas man nešķita nekas slēpjams,
cilvēks nebija gatavs atbildēt. Lai arī ko 100 statistiskie
tautieši būtu runājuši, tas ir interesanti un pārdomas rosinoši
un, kā teica vienas intervējamās – nepilsones, Marijas Ūbeles
mazmeita savai vecmammai uz sarunu iedrošinot – “Tu kļūsi par
daļu no vēstures!” Tā ir lieliska iespēja, būt un baudīt
šo daļu no vēstures,” stāsta žurnālists Kristaps Feldmanis.
Vidzeme
projektā ir pārstāvēta ar 10 saistošiem un personīgiem Latvijas
iedzīvotāju portretiem.
Jānis
Ence dzīvo Strenču novada Jērcēnos. Tāpat kā 33,5 % strādājošo
Latvijā, arī viņš ir nodarbināts sabiedriskajā sektorā, Valsts
meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecībā. „Tie ir 30
gadi, un ar mežu esmu bijis saistīts šajā pagastā visu šo
laiku. Kad vajag kādu padomu, konsultāciju, cilvēki izmanto to,
ka esmu tepat, brīvi pieejams pagastā uz vietas. Viņi vienkārši
zina, ja kas par mežu, tad vajag aizsūtīt pie Enču Jāņa
parunāt,” stāsta mežzinis.
Santai
Baumanei no Valmieras ir augstākā izglītība, līdzīgi kā 28,9%
Latvijas iedzīvotāju. Viņa stāsta: „Es jau bērnībā zināju,
ka vēlos kļūt par žurnālisti. Tas bija tikai loģisks solis, ka
pēc vidusskolas beigšanas bija jāstājas augstskolā. Es tiešām
zināju, ka gribu būt konkrēti televīzijas žurnāliste, un
attiecīgi sameklēju sev studiju programmu un studēju žurnālistiku.
Protams, esmu priecīga [par augstskolas pabeigšanu], jo jebkura
izglītības programma cilvēku pilnveido. Augstskola ir patiešām
lieliska vide kur būt, jo tur apkārt ir tiešām gudri cilvēki, un
tu tiecies kļūt viņiem līdzīgs.”
LSM.LV
galvenā redaktore Marta Cerava uzsver: „LSM lietotājus aicinām
ne tikai izpētīt 100 statistiskos tautiešus, bet arī atrast sev
līdzīgos. Ikvienam būs iespēja salīdzināt savu noskaņojumu un
laimes sajūtu ar pārējiem un tiem, kam mazliet vai pat pamatīgi
pietrūkst līdz lielai laimei, aicinām atstāt arī savu komentāru.
Tādējādi ceram, ka mazliet labāk arī varēsim izprast viens
otru.„
Visu
„Statistisko tautiešu” stāsti ir apkopoti projekta lapā, kas
atrodama sabiedrisko mediju portālā: tautiesi.lsm.lv.
Projekts parāda kopējo ainu un fiksē to konkrētā brīdī un
laikā, tas sniedz iespēju pēc 100 gadiem atskatīties un redzēt,
ko domāja Latvijas iedzīvotāji, kas bija viņiem būtiski. Stāsti
par „Statistiskajiem tautiešiem” būs dzirdami arī Latvijas
Radio 1 ēterā, ka arī klausāmi podkāstā “Statistiskie
tautieši”. Statistisko
tautiešu projekta īstenošana Latvijas Radio ir iespējama,
pateicoties Latvijas valsts simtgades finansējumam.
