Fotogrāfs
un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis 40 gadu garumā
veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju
un izpēti. Apjomīgais materiāls apkopots unikālā enciklopēdijā
“Muižas Latvijā”, kas tiks izdota vairākos sējumos.
Enciklopēdijas
1. sējuma (A–H) svinīgā atvēršana notiks šī gada 13.
decembrī pulksten 15.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē
(Akadēmijas iela 1).
Enciklopēdijas
autors Vitolds Mašnovskis stāsta, ka
izdevums ir radīts kā veltījums
Latvijas valsts simtgadei, un tieši lielajā jubilejas gadā tās
pirmais sējums visbeidzot iegūs redzamu, taustāmu formu.
Turpina
V. Mašnovskis: “Šodien cilvēki
maz zina par Latvijas lauku teritorijas strukturālo pamatu –
muižām. Jāatzīst, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā
trūkst pilnīgi apkopotas informācijas, līdz ar to tas bija viens
no iemesliem, kas mani pamudināja sākt šo apjomīgo darbu un kas
prasīja 40 gadus un lielu neatlaidību. Vēsturiski muižas ir
bijušas ne tikai pārvaldes, bet arī saimnieciskās darbības
institūcijas. Muižu ansambļi veidoja arī Latvijas ainavu, un arī
šodien mūsu valsts nav iedomājama bez šī vēsturiskā mantojuma.
Ar šo izdevumu vēlamies parādīt muižu īpašnieku vēsturi, kā
arī muižu likteņu līkločus cauri gadsimtiem. Tā ir nezūdoša
vērtību, kuru, apzinoties un pareizi sargājot, nododam tālāk
nākamajām paaudzēm.”
Publiskojot
visu Latvijas muižu pārskatu vairākos sējumos, tiks radīta
iespēja saņemt apkopotu un strukturētu informāciju, kas līdz šim
bija izkaisīta pa dažādiem Latvijas un ārzemju arhīviem,
bibliotēkām, muzejiem un privātajiem krājumiem.
Enciklopēdijas
izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu
un dokumentu arhīvs. Par muižu vēstures un aptuveni 600 muižnieku
ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas,
Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā
arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas.
Enciklopēdijas
ievada autors Ojārs Spārītis
pauž gandarījumu par pirmā sējuma izdošanu: “Jebkura
objektīva informācija par Latvijas kultūras vēsturi ir
apsveicama, jo Latvijas vēstures izpratne jau kopš 19. gadsimta
līdz mūsdienām ir tikusi deformēta, pakļaujot tās
interpretāciju dažādām politiskām un ideoloģiskām tendencēm.
Tieši šādā kontekstā es vēlos uzteikt Vitolda Mašnovska
aizrautības un pašaizliedzīga darba monumentālo rezultātu, kas
visplašākajai sabiedrībai ļaus izdarīt secinājumus par to, kas
ir Latvijas eiropiskais kultūras mantojums, un kādi mēs – latvieši
– esam tā mantinieki.”
Apkopojot
materiālus, tika izveidota sadarbība ar Herdera institūtu
Mārburgā, kas ar saviem unikālajiem attēliem un rakstītajiem
avotiem par Austrumviduseiropu atbalsta šī reģiona mākslu un
arhitektūru, kā arī kultūrvēstures mantojuma apgūšanu un
izpēti. Kā norāda enciklopēdijas zinātniskā redaktore Agnese
Bergholde-Volfa, kopdarbs ar Vitoldu
Mašnovski nozīmē iespēju nodot plašākai sabiedrībai
informāciju par vēsturiskas un aktuālas foto dokumentācijas
vērtību un tās izmantošanu muižu un kungu māju, kā arī
mākslas un arhitektūras objektu izpētē.
Pateicoties
projektam “Muižas Latvijā”,
sabiedrība uzzinās kopējo muižu
skaitu, to vēsturi, kā arī iegūs informāciju par bojā gājušajām
celtnēm un citām kultūras mantojuma vērtībām.
Enciklopēdijas 1. sējuma (A–H)
svinīgajā atklāšanā, kas notiks 13.decembrī pulksten 15.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē
(Akadēmijas iela 1), piedalīsies enciklopēdijas autors
Vitolds Mašnovskis, enciklopēdijas
ievada autors Ojārs Spārītis, Ērmaņu
muižas saimnieks, komponists un mūziķis Uģis Prauliņš,
kas pasākuma viesus priecēs ar saviem skaņdarbiem, kā arī citi,
kas iesaistīti unikālās enciklopēdijas tapšanā.
