Šodien publiskotajos bijušās Valsts
drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos “čekas maisos”
atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski
izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.
Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un
to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var
konstatēt sadarbības ar “čeku” faktu. Savukārt citiem viņu vārda
parādīšanās “maisos” esot pārsteigums.
Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir
jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS,
Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem
vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki,
aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.
Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija
par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.
Piemēram, šā gada augustā pirms 13.Saeimas vēlēšanām tika publiskota
informācija, ka četri 13.Saeimas deputātu kandidāti – Romualds
Maculevičs (NSL), Artūrs Malta (“Par alternatīvu”), Juris Strušels
(“LSDSP/KDS/GKL”) un Arvīds Ulme (ZZS) – iespējams, bijuši Latvijas PSR
Valsts drošības komitejas (VDK) aģenti. Šādu informāciju Centrālajai
vēlēšanu komisijai tika sniedzis Totalitārisma seku dokumentēšanas
centrs.
Šodien publiskotajos dokumentos atrodams Saeimas deputāta Igora
Pimenova (S) vārds, taču par viņa iespējamo sadarbību ar “čeku” līdz šim
netika publiski ziņots. Pimenovs it kā savervēts 1978.gadā un darbojies
ar segvārdu “Krivičevs”. Pimenovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka tiesā ir
pierādījis, ka viņš nav apzināti sadarbojies ar VDK un nebija VDK
informators.
“Maisos” atrodama arī bijušā Saeimas deputāta un Atmodas laika līdera
Romualda Ražuka (V) vārds. Ražuks iekļauts kategorijā “kandidāts uz
savervēšanu” un savervēšanas gads tādējādi nav minēts. Bijušais
politiķis aģentūrai LETA teica, ka nav sadarbojies ar VDK, līdz ar to
Ražukam viņa vārda parādīšanās tā sauktajos “čekas maisos” esot liels
pārsteigums. Ražuks apgalvoja, ka viņam nav bijuši nekādi kontakti ar
VDK un viņam neesot pat nojausmas, kāpēc viņa vārds tajos parādījies.
“Čekas maisu” kategorijā “aģents” atrodams arī diriģenta, bijušā
Saeimas deputāta Arvīda Platpera vārds. Saskaņā ar kartiņā rakstīto,
Platpers savervēts 1981.gadā, un viņam piedēvēts segvārds “Verdi”. Uz
jautājumu, kā viņa vārds varētu būt nonācis VDK aģentu sarakstā,
Platpers aģentūrai LETA atbildēja, ka Rīgas Rajona tiesa 2005.gadā,
vērtējot viņa iespējamo saistību ar VDK, secinājusi, ka viņš ar šo
iestādi nav sadarbojies. “Man bija braucieni uz ārzemēm no 1981.gada.
Kādam bija liela interese par to, kas notiek ārzemēs. Biju uz ASV,
Japānu. Tas [Platpera vārds kartiņā] bija saistīts ar to,” sacīja
diriģents.
Sīkākus komentārus Platpers atteicās sniegt, piebilstot, ka jau pirms
13 gadiem diskusijas par viņa iespējamo sadarbību ar VDK bijušas
emocionāli nepatīkamas. Viņš arī argumentēja, ka spriedums pieejams
tiesas arhīvā.
Tāpat kartītēs atrodams 10., 11. un 12.Saeimas deputāta, bijušā
Daugavpils mēra Riharda Eigima vārds ar segvārdu “Edgars”. Viņš it kā
savervēts 1985.gadā. Ar Eigimu aģentūrai LETA ceturtdien sazināties
neizdevās.
Publicētajos dokumentos atrodams arī ekspremjera un vairāku Saeimas
sasaukumu deputāta Ivara Godmaņa vārds, viņam esot dots segvārds
Pugulis. Godmanis tika tiesājies un tiesā pierādījis, ka nav sadarbojies
ar VDK, taču skandālu nesen radīja šīs tiesvedības materiālu pazušana
Jūrmalas tiesas arhīvā.
Kartotēkā ir arī 9.Saeimā no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
saraksta ievēlētā, bet vēlāk par vēlēšanu rezultātu viltošanu notiesātā
Balvu rajona Kubulu pagasta priekšsēdētāja Jura Boldāna aģenta kartīte,
kurā teikts, ka viņš ticis savervēts 1985.gadā, kad bija milicijas
autoinspekcijas inspektors.
Aģentūra LETA vērsās Satversmes aizsardzības birojā, kas iepriekš
bija VDK dokumentu glabātāja, lai gūtu skaidrojumu, kāpēc atsevišķu
politiķu vārdi pirms vēlēšanām tika publiskoti, bet daļa – nē, taču
skaidrojums vēl netika saņemts.
Likumā ir noteikts, ka Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas par
“čekas maisu” saturu ir “informatīva rakstura ziņas un nerada
juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā”.
