Zvēri kopā sanākuši, svētkus svinēt nolēmuši.
Zvēri kopā sanākuši,
Svētkus svinēt nolēmuši.
Izcirtumā egle slaida,
Jau uz pušķošanu gaida.
Meža saimnieks – brūnais lācis, –
Zvēru baram priekšā nācis.
Skaļi saka savu domu,
Uzņemšoties šefa lomu.
Darīšanu daudz bezgala,
Nu tik darbi jāsadala.
Zaķi baltos kažokos
Dārzos kaut ko salūkos,
Kādu zaļu kāpostiņu,
Varbūt arī burkāniņu.
Lapsa vistu kūti pēta,
Sētā suns – lūk, tā ir bēda.
Bet, kad dziedāt iesāk gailis,
Lapsai aizmirsties sāk bailes.
Vilks ar drusciņ padomā
Un dodas lapsai palīgā,
Divatā tie paveikt spēšot,
Kaut kā suni pievarēšot.
Vāverītēm mierīgs prāts,
Viss jau ziemai sagādāts.
Lazdu rieksti, čiekuri,
Tie būs viņu cienasti.
Ilgi projām pabijusi,
Lido vārna piekususi.
Lielās viņa tā kā pāvs,-
Knābī siera gabals prāvs.
Nu, kad viss ir sagādāts,
Arī zvēriem jautrs prāts.
Priecājas nu visa saime,
Vēlot jaunā gadā laimes.