Eiropas zaļais kurss arī Gulbenes novadā
Saskaņā ar zaļo kursu Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģijā pausta apņemšanās līdz 2030. gadam iestādīt vismaz 3 miljardus koku kā Eiropas dāvanu nākamajām paaudzēm.
Latvijas ieguldījuma daļa šajā iniciatīvā ir 12 miljoni papildu koku visā valsts teritorijā.
Arī Gulbenes novadā šajā projektā pagājušajā ceturtdienā notika seminārs, kad savās esošajās un topošajās meža teritorijās meža draugus un interesentus uzņēma gulbenietis Guntis Grīnšteins kopā ar dzīvesbiedri Ievu.
Meža konsultāciju pakalpojuma centra Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante Mairita Bondare klātesošajiem uzteica, ka vienmēr prieks piedalīties aktivitātēs pie Grīnšteiniem, uzzinot kaut ko jaunu.
“Viņi arī bija vieni no pirmajiem, kas piekrita piedalīties šinī Eiropas Savienības iniciatīvā. Pirmā daļa šodien būs bērzu birzs stādīšana un iereģistrēšana šajā iniciatīvā, bet otrā – paraugdemonstrējumi meža kopšanā un izzinoša pastaiga jaunaudzēs, dalīšanās pieredzē un pārrunas par meža pieaudzēšanu. Šajā koku stādīšanas iniciatīvā var piedalīties ikviens – individuāli, pašvaldības, iestādes, uzņēmumi, bet meža galveno cirsmu atjaunošana un rotācijas cikla stādījumi šajā iniciatīvā netiek skaitīti. Uzskaites vietu, kur tos var stādīt, ir daudz. Tāpat stādāmo koku saraksts ir plašs – pat pīlādži, ābeles un daudz kas cits, bet tie ir koki, kas aug vismaz 15 gadus. Sarakstā jau var reģistrēt kokus, kas iestādīti pēc 2020. gada 20. maija un noteikti ārpus mežu teritorijām,” sacīja M.Bondare.
“Dzirkstelei” viņa skaidroja, ka iniciatīvas galvenais mērķis ir raisīt cilvēkos zaļo domāšanu un izpratni par to, ka koki ir viens no galvenajiem CO2 izmešu absorbētājiem.
“Pēc būtības jau tas ir labs žests, ka mēs iesaistāmies šajā ES iniciatīvā. Akcents ir likts uz zaļo kursu un cīņu ar klimata pārmaiņām. Piedalīšanās neuzliek nekādus pienākumus un nedod nekādu labumu. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle un lēmums, piedalīties vai ne. Ņemot vērā, ka tas ir visas Eiropas projekts, ir jādomā plašāk. Varbūt mūsu Latvijā šī koku problēma nav tik aktuāla, bet ir valstis, kur katrs koks ir no svara,” sacīja M.Bondare.
Savukārt G.Grīnšteins skaidroja, ka teritorija Ozolkalnā tikusi iegādāta pirms daudziem gadiem kā krūmājs. Tagad tā ir puslīdz sakopta, atstāti derīgie koki un laukakmeņi kalna galā, kas simboliski tiekot dāvāti viņa mazbērniem.
“Nu šī vieta, pēc manas dzīvesbiedres, kura šobrīd pārtop par mežsaimnieci, teiktā, atgādina Ozolkalna ainavu parku, un kalnu nogāzēs prasās pēc bērzu birzs. Šoreiz šā semināra sākumā visiem būs jāiestāda 100 bērzi. Tiks nodemonstrēti vairāki stādīšanas paņēmieni un skaidrots, kurš kurai zemei atbilstošāks un labāks. Šī birzs tiks iereģistrēta iniciatīvā “Par trīs miljardiem vairāk koku līdz 2030. gadam”. Iespējams, ka pēc gadiem septiņdesmit mani mazbērni tos arī nogriezīs, bet visu to laiku šie koki ražos skābekli un veidos šīs teritorijas kopējo ainavu,” sacīja G.Grīnšteins.
