Valsts prezidents Raimonds Vējonis
piektdien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams,
atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota
tikšanās ar “Jaunās Vienotības” politiķi Krišjāni Kariņu, pēc tikšanās
ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības
izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt
par partijas “KPV LV” atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.
Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam
apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru
prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda
“Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka
Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts
Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam
jāatrisina arī daži citi jautājumi.
Sarunā ar prezidentu norādīts, ka nepieciešamo darbu veikšanai
politiķiem vajadzīgas divas nedēļas un, ja darbs būs veiksmīgs,
balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt janvāra
“divdesmitajos datumos”, norādīja Pavļuts.
“Jauno Vienotību” parlamentā pārstāv vien astoņi deputāti, un tā ir mazākā frakcija 13.Saeimā.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas
partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV
LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
(VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku
savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas
netika turpinātas.
Kariņš piedāvāja, ka “Jaunā Vienotība” jaunajā valdībā bez premjera
amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau
sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt
Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira
un Arvila Ašeradena kandidatūras.
“Attīstībai/Par!” lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās
Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības
ministres amatam – Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras
ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet
zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par
parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis
Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu
Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un
zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra
amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes
ministra amatu – Tāli Linkaitu.
Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās
domstarpības, jo “KPV LV” iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja
Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš
viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk “KPV LV” šim amatam piedāvāja citu
kandidatūru – Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts
deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam – parlamentāriete
Ieva Krapāne.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav
izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt
līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija
iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas
pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
