Gada
nogalē un jaunā gada sākumā informācijas telpa par pensijām un
to uzkrājumiem kļūst blīvāka. Interneta vide ir pārbagāta ar
dažādiem materiāliem, kas apliecina, ka par pensiju jādomā jau
pašlaik. Tiek gan veidoti dažādi palīgmateriāli iedzīvotājiem,
lai viņiem būtu vieglāk orientēties pensiju sistēmas terminos,
gan doti citādi stimuli rūpēties par savu nākotnes iztikas avotu.
Tomēr tik un tā CBL Asset Management un Norstat veiktā pētījuma
dati liecina, ka 73% iedzīvotāju nekad nav pārbaudījuši savu
pensijas uzkrājumu par spīti tam, ka 70% cilvēku interesē, kāda
būs viņu nākotnes pensija. Lai izprastu paradoksu, kādēļ
interese nepāriet rīcībā, Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset
Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis un
socioloģijas doktorants Andris Saulītis sniedz skaidrojumu par trim
stereotipiem, ko Latvijas iedzīvotāji attiecina uz pensijas
uzkrājuma veidošanu.
Stereotips:
pensija ir kaut kas tālu nākotnē, par ko tagad nav jādomā
Šādu
uzskatu pauž vairums jauniešu, kas tikai nesen uzsākuši darba
gaitas un par pensijas vecumu, tostarp pensijas uzkrājumu, daudz
nedomā. Par savu pašreizējo pensijas 1. un 2. līmeņa uzkrājumu
nav interesējušies 74% jaunākās vecuma grupas iedzīvotāju.
Savukārt 62% respondentu joprojām nav pārliecināti, vai izprot
pensiju sistēmas darbību Latvijā, tikmēr gandrīz puse šī
vecuma iedzīvotāju plāno paļauties uz valsts vecuma pensiju.
CBL
Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis
Purgailis skaidro,
ka “ir maldīgi uzskatīt, ka par pensiju jāsāk domāt, vien
tuvojoties pensijas vecumam. Uzsākot pirmās darba gaitas, ir
svarīgi pieņemt izsvērtu un pārdomātu lēmumu par to, kam
uzticēt savas pensijas pārvaldīšanu. Ja šis lēmums netiek
izdarīts, jaunietis automātiski tiek ieskaitīts kādā no
konservatīvajiem pensiju plāniem, kas ievērojami samazina
iespējamos ieguvumus nākotnes pensijai. Parasti līdz 50 gadiem
vērtīgāk būtu izvēlēties aktīvo pensiju plānu, bet,
tuvojoties pensijas vecumam, jāizvēlas konservatīvais”.
Meklējot
risinājumu cilvēku kūtrumam rūpēties par savu pensiju,
socioloģijas
doktorants Andris Saulītis
piedāvā mainīt pastāvošo kārtību, kas nosaka, cik bieži
iedzīvotājiem aktīvi jāizvēlas pensiju plāna pārvaldnieks.
“Šobrīd tas jāveic tikai vienreiz dzīvē: kad pirmo reizi uzsāk
darba attiecības. Tātad lielākoties relatīvi agrā vecumā, kad
pensijas laiks pārsvarā ir vismaz 40 gadus tālā nākotnē. Varbūt
ik pēc desmit gadiem ikkatram no mums vajadzētu atkārtoti
apstiprināt vēlmi palikt pie esošā 2. pensiju plāna
pārvaldnieka. Protams, kārtības mainīšana ir laikietilpīgs
process, tāpēc katram pašam pagaidām būtu jāparūpējas, lai
nākotnē nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, sagaidot vecuma pensiju.”
Stereotips:
nekas nav
uzkrājies, un nav vērts par to domāt
Ir
viegli pateikt “man jau tāpat nekā tur nebūs” un turpināt
nedomāt par nākotnes pensiju. Ikdienā šādus apgalvojumus var
dzirdēt diezgan bieži. “Nav ticības pensiju sistēmai, un
iepriekšējās paaudzes saņemtās mazās pensijas liek domāt, ka
arī nākotnē nekas labāks nevar būt. Tomēr jāsaka, ka
ekonomiski aktīvam cilvēkam 35 gadu vecumā pensiju 2. līmenī
pašlaik ir uzkrāti vidēji no 4000 līdz 6000 eiro.
Turklāt atkarībā no izvēlētā pensiju pārvaldītāja un pensiju
plāna ienesīguma nākotnes pensijas apmērs var mainīties pat par
pāris desmitiem eiro mēnesī,”
norāda K.
Purgailis.
Andris
Saulītis
uzsver, ka katra iedzīvotāja pensiju 2. līmeņa līdzekļu
pārvaldīšanu nevajadzētu skatīt atrauti no pārējiem finanšu
lēmumiem, kuriem ir nozīmīga ietekme ilgtermiņā. It sevišķi –
kā paredzēts segt vecumdienas. “Tikai puse iedzīvotāju paļaujas
uz valsts pensiju, liecina aptaujas dati. Kaut gan trešdaļa
aptaujāto plāno veikt uzkrājumus bankā, to sākuši darīt vien
20% iedzīvotāju. Tas ir kārtējais pierādījums tam, kā mums
patīk atlikt nepatīkamus lēmumus, piemēram, atlikt naudu
iekrājumiem, kas īstermiņā neko nemaina, bet ir ar lielu ietekmi
vecumdienās.”
Stereotips:
pensiju sistēmas darbība ir pārlieku sarežģīta
Jebkas,
ko ikdienā bieži nedarām, var šķist sarežģīti. Pensijas plāna
pārvaldnieku var mainīt reizi gadā, apmeklējot portālu
latvija.lv vai jebkuru VSAA nodaļu. Taču aptaujas dati liecina, ka
informācija par šādu iespēju nav sasniegusi vairumu Latvijas
iedzīvotāju. 60% respondentu atzinuši, ka nemaz nezina, vai viņiem
ir kļūdaina informācija par to, kur var noskaidrot savu pensijas
2. līmeņa uzkrājumu, savukārt 76% nezina, vai ir kļūdaina
informācija par to, kur var nomainīt pensiju 2. līmeņa
pārvaldītāju.
“Jāpiekrīt,
ka orientēties pensiju sistēmā var būt sarežģīti, tomēr tas
nemazina satraukumu par to, ka 62% iedzīvotāju neizprot pensiju
sistēmu. Līdz ar to nav izpratnes arī par to, ka 1. un 2. pensiju
līmenis nodrošinās ne vairāk kā pusi no pirmspensionēšanās
ienākumu apmēra un ir nepieciešams veidot uzkrājumu arī pensiju
3. līmenī vai arī cita veida uzkrājumus,” secina K.
Purgailis.
Šādai
situācijai risinājumu, iespējams, sniegtu uzlabota datu apmaiņa
starp valsti un finanšu institūcijām, katram iedzīvotājam
sniedzot iespēju apskatīt pensijas uzkrājumu arī savā
internetbankā vai mobilajā lietotnē. Automatizētu pakalpojumu
skaits arvien palielinās, un tas neapšaubāmi ietekmēs arī
pensiju pārvaldītājus un viņu lēmumus pielāgot pakalpojumus
iedzīvotāju tehnoloģiskajām tendencēm. Šādu alternatīvu
izvēlējušies ne mazums uzņēmumu gan pasaulē, gan Latvijā,
tostarp CBL
Asset Management, izveidojot dzīves cikla plānu, kas pielāgots
tieši Millennials paaudzei.
Par
aptauju
Socioloģisko
aptauju ir veicis bankas Citadele meitas uzņēmums CBL Asset
Managment sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat Latvija.
Aptauja veikta 2018. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot 1025
iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 39 gadiem. Dati
salīdzināti ar 2011. gada janvāra SKDS veikto aptauju: aptaujāti
1005 respondenti vecumā no 15 līdz 39 gadiem.
