Kā uzsākt jaunu gadu un ko vēlēties, lai tas būtu veiksmīgāks nekā iepriekšējais? Vai pietiek tikai ar labiem nodomiem, stingru apņemšanos kaut ko mainīt savā dzīvē un ticību, ka viss izdosies?
Kā uzsākt jaunu gadu un ko vēlēties, lai tas būtu veiksmīgāks nekā iepriekšējais? Vai pietiek tikai ar labiem nodomiem, stingru apņemšanos kaut ko mainīt savā dzīvē un ticību, ka viss izdosies? Galveno nosacījumu, lai cilvēks justos labi, pirmajā mirklī šķiet, nav daudz – veselība, darbs, līdz ar to materiālā labklājība, un ģimene. Ministru prezidents Einars Repše, uzrunājot tautu gadu mijā, vēlēja, lai katram latvietim būtu mājas, kur vienmēr atgriezties.
Tā laikam ir vienīgā vieta pasaulē, kur cilvēks var pa īstam sajust siltumu, mieru un paslēpties no negatīvā, kas reizumis ienāk ikdienā, apkārtējo sirdīs un prātos. Tomēr arī tajās viņš jutīsies vientuļš, pat tāds, kurš sevi sauc par miljonāru, ja tur nebūs tuvu un mīļu cilvēku, ja viņam nebūs vēlēšanās ilgoties pēc mājām un tajās atgriezties jebkurā brīdī. Pilnīgi droši varētu apgalvot, ka bezpajumtnieka, maza cilvēkbērna, kas pirmos dzīves gadus spiests pavadīt bērnunamā, vislielākā vēlēšanās ir – “Kaut man būtu savas mājas!”.
Es saku, ka katram ir vajadzīgi patiesi un uzticami draugi. Lai to nav daudz, kaut vai tikai viens. To apgalvos ikviens, kas vismaz reizi dzīvē būs piedzīvojis vilšanos, sajūtot nodevību no cilvēka, ko esi par tādu uzskatījis. Draudzībai ir liela vērtība, ja to izdodas saglabāt daudzu gadu garumā, sākot no skolas sola. Lai kā mēs baidāmies no vilšanās, zaudējumiem un dzīves triecieniem, tieši tie mūs padara par stipriem un spēcīgiem cilvēkiem. Ne tikai garā, bet izmaina arī raksturu.
Ikdiena pēc ierastās shēmas vienmuļā tecējumā, bez neparedzētiem asumiem un ieslīgšana pašapmierinātībā tikai veicina rutīnas, kas mums tā nepatīk un no kuras vēlamies aizbēgt, izplatību. Bet kāpēc tajā pašā laikā cilvēks tā baidās no visa jaunā, neparastā un trauksmainā? Uzreiz nespēj pieņemt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Tomēr ir lietas, kuru mainību mēs nevēlamies piedzīvot neviens un ne par ko nemainītu pret ko citu.
Jaunajā gadā nedrīkst dzīvot bez mīlestības – skaistas un cēlas. Arī tādas, kad mīli, nesagaidot pretmīlu, jo saka: ja mīlēsi pats, tad agrāk vai vēlāk tapsi citu mīlēts. Jāprot dot citiem, uzreiz nesagaidot neko pretī, jo dots devējam tik un tā atdodas. Nedrīkst dzīvot bez iejūtības un sirsnības pret darba kolēģiem, saviem tuvākajiem, arī pret svešiem cilvēkiem, ko varbūt nāksies sastapt tikai vienreiz dzīvē. Bez lieliem un maziem sapņiem, kuru piepildījumu vēlētos redzēt jau rītdien. Galvenais – lai mazāk būtu tādu sapņu, par kuriem skaidri zināms, ka tie drīz vien aizies mūžībā, nevis gūs piepildījumu reālajā dzīvē.
