“Tirdzniecībā?” šefs tā nedaudz indīgi ievaicājas un viņa balsī vairs nav pieglaimīgā toņa. “Tur jūsu kvalifikācijai nebūs nekādas nozīmes”.
28.
“Tirdzniecībā?” šefs tā nedaudz indīgi ievaicājas un viņa balsī vairs nav pieglaimīgā toņa. “Tur jūsu kvalifikācijai nebūs nekādas nozīmes.”
“Jā gan!”Linda īsi atbild. “Toties esmu medicīnā tā norūdījusies, ka mani nekādas grūtības nesatrauc. Esmu izturīga.” Viņu sāk kaitināt pieklājīgie piedāvājumi un sapratnes tēlošana. Skaidrs ir ne tikai Lindai – māsiņas aiziet no medicīnas, iespējams, uz visiem laikiem, un jaunas, kas gribētu mācīties par māsām un vilkt savu garu, atrast nav tik viegli. Šis darbs visā valstī nav vairs ne cieņā, ne godā. Apnicis regulāri pirms algas dienām cilāt tukšos maciņus un aizņemties maizes naudu no kaimiņiem. Pietiek!
“Ar kuru datumu jūs aizejat?” Galvenais jau lietišķi vaicā.
“Kā ir rakstīts manā iesniegumā – ar pirmo datumu. Šo mēnesi es vēl pabeigšu.”
Vizīte pie Galvenā ir beigusies. Linda dodas uz durvju pusi. Priekšnieks vairs neceļas no sava troņa krēsla, viņu no kabineta pavadot, tikai nosaka: “Ja jūs atkal gribēsiet būt māsiņa, lūdzu! Vēl daudzas nāks atpakaļ lūgdamās, galvenais, nenokavējiet…” Viņš vēl kaut ko saka par misijas sajūtu un aicinājumu, taču Linda to neuztver, kā viņai veltītu. Viss! Galvenā pārdomas lai paliek viņa darīšana. Smagās kabineta durvis aizveras uz visiem laikiem.
Ir atkal noslēdzies viens Lindas dzīves posms un tas darbs, ko jaunībā cerēja veikt visu mūžu, ir beidzies, un priekšā jaunas cerības un varbūt arī vilšanās. Nekas uz šīs zemes nav mūžīgs, varbūt arī jaunais darbs nebūs medusmaize, tomēr viņa grib vismaz pamēģināt.
10. Iekšējie monologi
Pienācis ziedošais vasaras laiks, drīz Karlīnei dzimšanas diena. Pirms tam zvana Zigurda māte Austra un paziņo, ka viņa noteikti ieradīsies uz mazmeitas goda dienu, jo četri gadi jau esot ievērojama jubileja. Viņa gribot arī parunāties par dzīvi un uzkavēties Silainē pie mazmeitas dažas dienas. Lindu šāda ciemošanās pavisam neiepriecina, taču Austra ir Karlīnes vecāmāte, radiniekus, kur nu vēl vīra māti, neviens pēc savas patikšanas neizvēlās. Dažreiz tiesas instances gan atņem vecāku tiesības, taču vecvecāku gan ne. Lai kādi viņi būtu, ar tiem ir jārēķinās. Te nekādas simpātijas vai antipātijas vienam pret otru lomu nespēlē, grib Linda tā vai ne, bet viņai Austras apciemojums ir jāuzņem kā stihiska nelaime, kas taču nevilksies vairāk par pāris dienām, un viņa nebūs Zigurda pilnvarotā persona. Linda un Dzidra prāto, kādu programmu svētkiem izvēlēties, lai Austra šo vizīti atcerētos ar labu. Kādu vēl mērķu vadīta Austra ieradīsies? Ka Karlīnes dzimšanas diena ir tikai iegansts, par to Linda gandrīz nešaubās. Zigurda mātei kaut kas ir aiz ādas. Zigurdam, protams, nav laika, un Linda nospriež, ka labi vien ir. Karlīne uzzinājusi, ka atbrauks otrā omīte, izturās rezervēti: “Man ir viena omīte un otru man nebigās (negribās).” Bērns savas jūtas izsaka atklāti, viņai vēl nav lielās ģimenes diplomātijas pieredzes. Lai lieki neakcentētu bērna uzmanību uz gaidāmo ciemeni, kas tik reti ierodas, daudz par šo ciemošanos netiek runāts. Galvenais, lai bērns savu dienu gaida ar prieku, lai tā atnes arī patīkamus pārsteigumus! Viesības tiek plānotas tā, lai Austrai iznāktu mazāksarunu ar Lindu: vismaz divas stundas aizņems mazie ciemiņi no bērnudārza, tad atnāks kaimiņi uz vakariņām. Viņi vienmēr Karlīni apsveic, un bērns reizēm ir viņu uzraudzībā, kad Apsīši ir aizņemti. Bet ko pārējā laikā? Sarunas par lietām, kas interesē Austru, protams, notiks. Otro dienu nolemj pavadīt pie dabas “Irbēs” un Austrai izrādīs tūrisma uzņēmuma jaukumus, papērties “Aploku” pirtī, likt priekšā Austrai kopā ar Dzidru un Jāni aiziet ogās, kuru šinī gadā papilnam.
Pēc sķiršanās no Zigurda Linda līdz šim gan tikusi veiksmīgi vaļā no Austras runām par dzīvi un nākotni. Ja Linda vēl strādātu slimnīcā, viņa paņemtu kādu diennakts dežūru, taču tagad ticamus melus izgudrot nav tik vienkārši. No domām par nepatīkamo tikšanos Linda kļūst nervoza. Ja vēl Zigis viņu atvestu, tad arī ātrāk brauktu projām un neizplūstu emocijās.
