Rīga, 23.janv., LETA. Saeima trešdien ar 61 balsi apstiprināja jauno
valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās
Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti.
Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu.
Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS)
valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar
ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās
tos pildīt. “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks
Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu
solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas
deklarācijā, – nožēlojama.
Savukārt Kariņš debatēs uzsvēra, ka valdības partneri ir iemācījušies
ieklausīties viens otrā, vienojoties par kopīgiem mērķiem un kopīgu
darbību. Kariņš atzīmēja, ka viņš un jaunais Ministru kabinets nav
revolucionāri, bet gan būs evolucionāri, kas liks uzsvaru uz “sakārtotu
valsti”, tajā skaitā finanšu un tiesiskuma jomās, kā arī attiecībā uz
veselības un izglītības sistēmas reformām.
Kariņš akcentēja, ka, mācoties no pagātnes kļūdām, topošā valdība
vairāk ieklausīsies opozīcijā, “kas nav opozīcija mūsu valstij, bet
valdībai”. Tāpēc valdību veidojošās partijas būs gatavas vērtēt
opozīcijas priekšlikumus pēc būtības, akcentēja politiķis.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami
trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija
ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas
1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – JV, Jaunā
konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par” (AP), “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “KPV LV”. JV
Saeimā ir astoņi deputāti, VL-TB/LNNK un AP – pa 13, bet JKP un “KPV LV”
– pa 16. Taču “KPV LV” frakcija ir iekšēji sašķēlusies un Kariņam nav
visu šī spēka politiķu atbalsta, tāpēc iepriekš tika spriests par
“koalīcijas kodolu”, kuru veido JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK ar 50 balsīm.
Savukārt opozīcijā strādās ZZS, kas vadīja iepriekšējo valdību, kā
arī lielākā Saeimas frakcija – “Saskaņa”, kas sarunās par valdību netika
iesaistīta.
JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un
ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs
tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un
zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs
atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze
Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībā pārstāvēs
kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards,
bet “KPV LV” – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs
Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.
“KPV LV” nav vienbalsīga atbalsta valdībai, un pieci šīs frakcijas
deputāti jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta dalību Kariņa valdībā.
Tāpat valdības veidošanas procesā mainījās visi trīs “KPV LV” sākotnēji
izvirzītie ministru kandidāti. Iekšlietu ministra amatam sākotnēji tika
izvirzīts Aldis Gobzems, bet Kariņš noraidīja viņa kandidatūru. Savukārt
sākotnējais ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits un
labklājības ministre Ieva Krapāne atsauca savas kandidatūras.
Sākotnēji bija iecerēts, ka valdībā tiks izveidots arī īpašo uzdevumu
ministra amats demogrāfijas jautājumos, kuram deleģētu politiķi Imantu
Parādnieku (VL-TB/LNNK), taču pret šo priekšlikumu iebilda “KPV LV”.
Rezultātā partneri jaunu amatu valdībā neizveidoja, bet Parādnieks kļūs
par Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.
Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģināja
izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu
JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām
partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī “KPV LV”, AP, nacionālajai
apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties
par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma
izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju
atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot
jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas
partijas – Gobzema pārstāvētā “KPV LV”, AP, JKP, nacionālā apvienība,
ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja
piedāvājums pārējām partijām par potenciālo valdības sastāvu, visvairāk
ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā
“sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk
Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par
iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām
atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns,
kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva
citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību
izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka
konsultācijas ar partijām.
Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks
paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika
piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.
Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būšot finanšu sistēmas
sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana,
administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes
sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana,
obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības
konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā
arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.
Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tikšot balstīts uz stingru
fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.
Četri no jaunās valdības ministriem strādāja arī iepriekšējā valdībā –
Rinkēvičs, Reirs, Gerhards un Melbārde. Reirs un Gerhards šajā valdībā
gan atbildēs par citām nozarēm.
Kopumā no 14 valdības locekļiem desmit bija ievēlēti 13.Saeimā,
savukārt pats Kariņš un Gerhards vēlēšanās nepiedalījās, bet Viņķele un
Ģirģens Saeimā netika ievēlēti.
