Par 2018.gada vārdu izvēlēts
“zibmaksājums”, par gada nevārdu – “influenceris”, bet pērnā gada
savārstījuma titulu izpelnījies politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izteikums
“Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”,
šodien paziņoja akcijas “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
2018” organizatori.
Gada savārstījums ir salīdzinoši jauna kategorija, kas gūst arvien
lielāku atsaucību, skaidroja konkursa pārstāve Iveta Kolmane. Šajā
kategorijā ir runa par domu, kas teikumā ir tikai daļēji vai nav nemaz
nolasāma, vai arī teikums ir ļoti greizs, viņa stāstīja.
Šajā kategorijā līdz finālbalsojumam bez jau minētā nonāca vairāki
savārstījumu piemēri, tai skaitā “Valdības veidošanās vainagojās bez
panākumiem”, “Patlaban par interesi par “KVV Liepājas metalurga”
teritoriju izrāda “mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci”
potenciālie partneri”, bijušā zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS)
sacītais “Paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas”, kā arī
reklāmas sauklis “Spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi”.
Kolmane pastāstīja, ka iesūtīti tika arī tādi savārstījumu piemēri kā
“Produkti, kas novērš izsaluma sajūtas rašanos” un “Valsts ieņēmumu
dienests atklāj jaunu marihuānas ražotni”.
Balsojuma rezultātā par gada savārstījumu atzīts Gobzema izteikums
“Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”.
Kolmane minēja, ka būtu interesanti noskaidrot, kā izskatītos aptauja,
kurā tiktu mēģināts skaidrot, kur cilvēki gribētu vai negribētu
piedzimt.
Savukārt Rīgas Latviešu biedrība par gada savārstījumu atzina
izteikumu “Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem”. Rīgas
Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis stāstīja, ka, pirms
150 gadiem dibinot biedrību, valoda bijusi kā priekšnoteikums, lai kaut
kas notiktu. “Valoda ir viena no nācijas pamatvērtībām, kas ir
jānovērtē,” uzsvēra Gailītis, piebilstot, ka ar konkursa palīdzību
iedarbināts zinību mehānisms, mudinot iedzīvotājus padomāt par valodu,
jo īpaši ņemot vērā arvien lielāku cittautiešu iebraukšanu Latvijā.
Tikmēr līdz gada nevārda kategorijas finālbalsojumam nokļuva tādi
pieteikumi kā “lielā bilde”, “oiks”, “darbības”, “influenceris” un
“izporcionēt”. Par 2018.gada nevārdu atzīts “influenceris”. Publicists
Egils Zirnis pastāstīja, ka vārda “influenceris” saknē esošajam vārdam
“influence” latviešu valodā bijusi cita nozīme – gripa, saaukstēšanās,
kas var likt domāt, ka “influenceris” nozīmē nevis personu ar ietekmi
sociālajos tīklos, bet gan kādu, kas var “aplipināt” ar slimībām.
Konkursa pārstāve Iveta Grīnberga skaidroja, ka šoreiz iesūtīti
daudzi priekšlikumi titulam “Gada spārnotais teiciens”. Līdz finālam
nonākuši tādi teicieni kā “Deputāta kratīšana”, “Izkāp no telefona!”,
“Kr. Remonta iela”, “Čekas maisiņš vajag?”, “Cilvēki Latvijai netipiskā
apģērbā”. Par gada spārnoto teicienu atzīts Ceļu satiksmes drošības
direkcijas kampaņas teiciens “Izkāp no telefona!”.
Savukārt par gada vārdu atzīts “zibmaksājums”. Stāstot par akcijai
pieteiktajiem gada vārdiem, konkursa pārstāvis Andrejs Veisbergs
atklāja, ka līdz finālbalsojumam nokļuva arī tādi vārdi kā “šķēlestiesa”
– latviešu valodas versija vārdam “otkats”, “veika” – aizstājējs vārdam
“darbība”, “virsnullis”, “apnullis”, “zemnullis” – laikapstākļu
apzīmējums, “jaunbārdis” – vārda “hipsteris” aizvietotājs latviešu
valodā, “pietīkot” kā no angļu valodas aizgūta darbības vārda “laikot”
aizvietotājs, “likumvide” – veids, kā izvairīties no lietvārda
“likumdošana” lietojuma brīdī, kad tas neapzīmē procesu.
Pērn par gada vārdu tika nosaukts “straumēt”, “straumēšana”, gada
nevārda titulu izcīnīja “transporti”, savukārt par gada gada spārnoto
teicienu atzīts teiciens “Vislabāk ir dzemdēt Latvijā!”.
Latviešu valodas gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptauja
notiek kopš 2003.gada katrā gadumijā. Materiāla apkopošanu, žūrijas
darba koordinēšanu un rezultātu izsludināšanu veic Rīgas Latviešu
biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) ar partneriem, tostarp
Latvijas Rakstnieku savienību.
