Esmu pensionāre jau gados. Ņemot vērā gadu skaitu, slimnīcā esmu ārstējusies maz.
Esmu pensionāre jau gados. Ņemot vērā gadu skaitu, slimnīcā esmu ārstējusies maz.
Dzirdētas visādas sarunas attiecībā par slimnīcas gaisotni. Tikai tagad, kad esmu pāris mēnešus bijusi slimnīcā kā paciente, varu spriest par slimnīcas personāla darbu un slimniekiem.
Šoreiz pati ārstējos ķirurģiskajā nodaļā. Šīs nodaļas slimnieki pārcieš stipras sāpes. No ārstiem visu mūžu esmu centusies izvairīties, lai gan man tas nav izdevies. Būdama slimnīcā, ievēroju labestīgo gaisotni, kāda tur valda. Galvenais, manuprāt, ir tas, ka tur slimniekus nešķiro ne pēc vecuma, ne pēc materiālā stāvokļa.
Mans ārstējošais ārsts bija nodaļas vadītājs ķirurgs Viktors Visočanskis. Grūti vārdos izstāstīt darba mīlestību, kāda ir viņam. Vienmēr laipns, korekts, ievēroju, ka katrs pacients viņam ir liela vērtība. Gluži nemanot pamanīju, ka viņam rūp katra pacienta liktenis, tas samanāms arī viņa acu skatienā. Dakteris V.Visočanskis strādā bez brīvdienām, dažkārt arī naktīs. Tas nav tikai pienākums pret darbu, tā ir nesavtīga ziedošanās cilvēku labā.
Novēlu dakterim V.Visočanskim arī turpmāk būt tikpat čaklam, zinošam un varošam profesijā. Izsaku dakterim V.Visočanskim sirsnīgu pateicību par rūpīgo ārstēšanu un novēlu daudz spēka un enerģijas arī turpmāk!
Paldies arī ķirurgiem Andrejam Medniekam un Dzintrai Baltiņai, medicīnas māsām un sanitārēm par rūpīgo attieksmi pret slimniekiem. Kaut vairāk būtu tādu dakteru, kuriem pilnībā var uzticēt savu veselību!
