Lai arī neoficiālajā leģionāru piemiņas dienā Rīgā pie Brīvības
pieminekļa tradicionāli bija pulcējušies pretēju viedokļu paudēji, viņu
mutiskie strīdi strīdi nepārauga fiziskos konfliktos un policija nevienu
cilvēku neaizturēja.
Kā novēroja LETA, jau agrā rītā laukums pie Brīvības pieminekļa bija apjozts ar dzeltenajām policijas norobežojošajām barjerām.
Ap plkst.9 pie Brīvības pieminekļa bija pulcējies liels skaits
likumsargu, vairākiem no viņiem līdzi bija arī dienesta suņi. Uz
Aspazijas bulvāra un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra stāvēšanai bija
novietoti vismaz septiņi policijas mikroautobusi, trīs “Rīgas satiksmes”
autobusi un viens trolejbuss, kuri, visticamāk, bija paredzēti
likumsargu vajadzībām.
Plkst.10 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā sākās leģionāru piemiņai veltīts
dievkalpojums. Tā laikā civilā apģērbā tērpušies jaunieši pie baznīcas
dalīja brošūras, uz kurām pausts aicinājums atcerēties un pieminēt
Latvijas brīvības cīnītājus.
Neilgi pēc plkst.11 vairāk nekā 1000 cilvēku devās tradicionālajā
biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” rīkotajā leģionāru atceres gājienā
pa Vecrīgas ielām no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli.
Kā novēroja LETA, gājiena dalībniekiem rokās bija gan ziedi, gan
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Kāda cilvēku grupa gājienā nesa
īpaši liela izmēra Latvijas karogu bez kāta.
Gājienā devās arī vairāki apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK politiķi, tostarp Imants Parādnieks, Raivis Dzintars,
Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore. Tāpat starp
gājiena dalībniekiem bija nacionālais aktīvists Aivars Garda.
Dalībnieki dziedāja patriotiskas dziesmas, dažiem no viņiem rokās
bija transparenti, kuros pausts nosodījums komunismam, nacismam, kā arī
pausts atbalsts deokupācijai.
Kārtību gājiena laikā uzraudzīja liels skaits policijas darbinieku,
kuri Kaļķu ielas abās pusēs bija sastājušies dzīvajā ķēdē ar mugurām
pret ielas vidu, ļaujot pa to iet tikai gājiena dalībniekiem un
akreditētajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Ap plkst.11.30, kad gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli,
viņus tur sagaidīja aptuveni 50 “antinacisti” ar plakātiem un citu
atribūtiku.
“Latvijas Antinacistiskajai komitejai” Rīgas dome bija liegusi
pulcēties pie Brīvības pieminekļa, novirzot viņu pasākumu uz
Bastejkalnu, tomēr vairāki “antinacistu” ideju paudēji, tai skaitā
Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs, leģionāru piemiņas gājiena
dalībniekus sagaidīja, stāvot cieši pie dzeltenajām policijas
izvietotajām norobežojošajām barjerām.
“Antinacisti” bija “bruņojušies” ar vairākiem līdzīga formāta
plakātiem, uz kuriem vairākās valodās rakstīts “Viņi karoja Ādolfa
Hitlera pusē”. Aktīvistiem rokās bija arī lelles, kas izdeva raudāšanas
skaņas, taču kopumā viņi uzvedās samērā klusi.
Lai arī dažubrīd izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa un kāda sieviete
leģionāru piemiņas gājiena dalībnieku virzienā meta konfektes, neviens
aizturēts netika.
Tikmēr leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki nolika ziedus pie
Brīvības pieminekļa. Pasākumu uzraudzīja ļoti liels skaits policistu.
Ap plkst.12 policisti pie Brīvības pieminekļa novērsa kāda mutiska
strīda pāraugšanu fiziskā konfliktā, tomēr arī tā dalībnieki aizturēti
netika. Strīds izcēlās starp kādu sievieti un citiem cilvēkiem, kuri
dažādās valodās apmainījās ar viedokļiem par krievu tiesībām Latvijā.
Sieviete, kura oponēja pārējiem, cita starpā klātesošajiem parādīja arī
vidējo pirkstu.
Notiekošo vēroja vairāki policijas darbinieki. Brīdī, kad strīds bija
sasniedzis kulmināciju un acīmredzami grasījās pāraugt fiziskā
konfliktā, uz vietas esošajiem likumsargiem piepulcējās papildspēki no
citiem netālu esošiem punktiem. Policisti sastājās tā, lai iekarsušajiem
strīdniekiem neļautu izveidot fizisku kontaktu.
Konfliktējošā sieviete vēlāk gan policijas darbiniekiem pauda gatavību rakstīt iesniegumu par to, ka viņa ir pagrūsta.
Citviet Brīvības pieminekļa apkārtnē kāda vāciski runājoša sieviete
bija pacēlusi kādas organizācijas karogu ar ziliem, baltiem un sarkaniem
elementiem. Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki šai sievietei lūdza
karogu nolaist, ko viņa arī izdarīja. Aktīviste pauda iebildumus, ka
plašsaziņas līdzekļu pārstāvji viņu fotogrāfē un filmē. Likumsargi
palūdza sievietes dokumentus personības noskaidrošanai, taču neaizturēja
viņu.
Vēl citviet likumsargi divus manāmi iereibušus vīriešus palūdza
atstāt Brīvības pieminekļa laukumu, vienu no viņiem piedāvājot “aizvest
mājās”.
Kad ziedus pie pieminekļa nolika pēdējie leģionāru piemiņas gājiena
dalībnieki, sanākušie cilvēki pamazām sāka izklīst, lai gan daudzi vēl
palika, lai fotografētos un iesaistītos 16.marta pasākumiem
raksturīgajās diskusijās par vēstures interpretācijas jautājumiem.
Ap plkst.12.15 policija sāka atvērt pie Brīvības pieminekļa
izvietotās barjeras, un liels skaits likumsargu notikuma vietu atstāja.
Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Rīgas reģiona pārvaldes
priekšnieks Juris Šulte īsā preses brīfingā žurnālistiem apliecināja, ka
Rīgas centrā notikušie leģionāru piemiņas pasākumi noslēgušies bez
būtiskiem starpgadījumiem – nav noformēts neviens administratīvā
pārkāpuma protokols un neviens arī nav aizturēts.
Policija lēš, ka aktivitātēs pie Brīvības pieminekļa piedalījās
apmēram 1000 cilvēku. Šulte uzteica policijas darbu un labo
sagatavotību. Kārtības nodrošināšanā bija iesaistīts “pietiekams skaits”
policistu, viņš sacīja.
Šulte arī norādīja, ka VP ar sadarbības partneriem bija sagatavojusi pasākuma nodrošināšanas plānu, un incidenti nav notikuši.
VP priekšnieka vietnieks norādīja, ka tā dēvētie “antifašisti”, kuri
sagaidīja gājiena dalībniekus ar plakātiem un citu atribūtiku, drīkstēja
protestēt.
Kā izriet no aģentūras LETA arhīvā atrodamās informācijas, šī gada
16.martā Rīgas centrā notikušie pasākumi bijuši vieno no mierīgākajiem
pēdējo gadu laikā.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) izteicis pateicību
ministrijas padotībā esošajiem dienestiem, sadarbības partneriem,
dienestu vadībām un ikvienai amatpersonai, kura sestdien nodrošināja
sabiedrisko drošību un kārtību. Pēc ministra paustā, “drošības pasākumi
tika izpildīti teicamā un profesionālā līmenī,” un “ļoti labi varēja
redzēt ciešu dienestu sadarbību”.
Ik gadu 16.martā neoficiāli tiek atzīmēta leģionāru piemiņas diena.
Valsts drošības dienests vērsis uzmanību, ka šajā datumā iespējamas
dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas
plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu
leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri
cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa
sabiedrības uzskata, ka šie cilvēki cerēja cīnīties par neatkarīgu
Latviju, citi – ka viņi bija fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka
kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
