VAS
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) mērķtiecīgi strādā, lai mazinātu
degradēto teritoriju apjomu Latvijā. Katru gadu vidi degradējošo objektu
skaits tiek samazināts par vairākiem desmitiem, lielākoties tie tiek
nojaukti vai pārdoti, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
“VNĪ
atbildības loks ir ļoti plašs, sākot ar kultūrvēsturiski vērtīgu Rīgas
centra ēku un unikālu Latvijas vēstures pieminekļu uzturēšanu adekvātā
tehniskā kārtībā līdz pat valsts īpašumā nonākušās mantas pārvaldīšanai.
Mēs rūpējamies par bezsaimnieka mantu, īpašumiem, kas valsts īpašumā
nonākuši pēc MK rīkojumiem, tiesas spriedumiem. Tādēļ, mūsuprāt, ir ļoti
svarīgi risināt sliktā tehniskā stāvoklī esošu objektu sakārtošanu,”
uzsver Vārna.
Starp
VNĪ piederošiem un pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem visā Latvijas
teritorijā šobrīd ir identificēti aptuveni 470 objekti ar degradējošu
būvju pazīmēm, 178 no tiem piešķirts ir A vai B kategorijas grausta
statuss, proti, faktiski visas šīs ēkas ir nojaucamas. Tādēļ avārijas
stāvoklī esošu būvju un graustu sakārtošana ir viena no būtiskām VNĪ
pārvaldības portfeļa stratēģijas sastāvdaļām. Patlaban jau notiek
praktiska vairāku apkārtējiem bīstamu ēku demontāžas plānošana, lai
iespējami ātrāk varētu sakārtot ietekmētās teritorijas.
Tāpat
uzņēmums kopā ar Finanšu ministriju aktualizē plānoto darbu sarakstu
tuvākajiem diviem gadiem, lai veiksmīgi turpinātu novērst bīstamas un
avārijas situācijas VNĪ piederošajās un pārvaldītajās ēkās. Savukārt,
runājot par Rīgas vēsturiskā centra ēku sakopšanu, VNĪ valdes loceklis
norāda, ka lielākoties tās tiek restaurētas, balstoties uz
energoefektīvas un līdzsvarotas attīstības principiem.
Pēdējo
piecu gadu laikā VNĪ ir pārņēmusi 143 ēkas sliktā tehniskā stāvoklī, no
kurām puse ir pārdotas izsolē vai nodotas valdījumā citām personām. VNĪ
kā atbildīgs valsts īpašumu pārvaldnieks patur un attīsta perspektīvos
īpašumus. Pārējie tiek atsavināti iespējami izdevīgākā veidā vai arī
demontēti, tā sakārtojot Latvijas vidi. Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo
īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš – par 74
objektiem. Mērķis ir katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustus.
Kā
atzīst Vārna, degradētās vides sakopšanas process nav ne ātrs, ne
viegls, jo VNĪ īpašumā bieži vien nonāk lielas ēkas sliktā tehniskā
stāvoklī dažādās Latvijas pilsētās – arodskolu ēkas (piemēram,
Jaunaglonā, Višķos, Jāņmuižā), kopmītnes, vecas palīgēkas attālās,
mazapdzīvotās vietās. Iepriekš izmantotajām ēkām ir jāatrod jauns
pielietojums, savukārt pussagruvušās būves ir jānojauc. Reizēm līdzīgs
liktenis piemeklē arī nepabeigtās dzīvojamās mājas reģionos, ja to
demontāža ir būtisks priekšnosacījums degradētās teritorijas
sakārtošanai un drošības nodrošināšanai.
Kaut
arī demontāžas izmaksas vairākkārt pārsniedz zemes tirgus cenu, tomēr
VNĪ kā atbildīgs pārvaldītājs saprot, ka šie izdevumi ir jāvērtē kā
investīcijas apkārtējās (degradētās) teritorijas sakārtošanā un drošības
apdraudējumu novēršanā. Tādējādi teritorijas ir veiksmīgāk attīstāmas
nākotnē.
VNĪ
šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, aptuveni 135 miljonu
eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu
apsaimniekošanu un pārvaldību ap 500 nekustamo īpašumu adresēm ar 1700
ēkām 1,2 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā
10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir
Finanšu ministrija.
