Janvāra
sākumā ar telefonu Liepājā nofilmēju Natāliju – sievieti, kas 29 gadus
dzīvoja vardarbīgā laulībā, līdz beidzot izšķirās no vīra jūrnieka.
Natālija bija pirmā no četrām sievietēm, kas piekrita pārdzīvoto
izstāstīt ar savu vārdu.
Rezultātā tapa raksts Lūdzu, nesit pa acīm , kas caur sieviešu pieredzi parāda, kā notiek kontroles pārņemšana, un kas šīm sievietēm palīdzēja aiziet (lasi LV un RUS )
Ar režisori Adrianu Rozi no safilmētajiem video izveidojām īsfilmu, ko rādīja mūsu partneris LTV1 un drīzumā tā būs arī mūsu mājas lapā.
Pusgadu
vācot materiālus, ātri pamanīju, ka visi iesaistītie ar lielu pateicību
piemin Tukuma policijas priekšnieku Janeku Bahu. Tukuma novads bija
pirmais, kur izmēģināja īpašu risku izvērtēšanas anketu. Rezultātā
sociālo dienestu redzeslokā nonākuši jauni klienti, kam piedāvāta
palīdzība (lasi LV un RUS ).
Visgrūtāk bija rakstīt par ģimenēm, kur attiecību skaidrošanā iesaistīti bērni. Rakstā Atņemtie bērni latviski un krieviski )
salīdzinām divas dažādas tiesu prāvas, kur vienā tiesa mātei jau četrus
gadus liedz tikties ar dēlu, jo viņa neiziet bērna emocionālās
audzināšanas kursus, kamēr otrajā tiesa prasa nodrošināt saskarsmi ar
tēvu, kas sitis bērna māti. Secinājums – Latvijā nav vienotas tiesiskas
izpratnes, ko tieši nozīmē “labāk bērnam”.
Visi materiāli, ieskaitot video un informāciju , kur sievietēm meklēt palīdzību, atrodami šeit – latviski un krieviski.
