Pieaugot
antibiotiku
rezistences izplatībai un diskusijai par tās ierobežošanu,
iedzīvotāji,
pērkot gaļu, arvien rūpīgāk izvērtē dzīvnieka saskari ar
antibiotikām. AS “Putnu fabrika Ķekava” un tirgus izpētes
grupas “RAIT Custom Research Baltic” veiktais
pētījums liecina – 74% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju
labprātāk izvēlas gaļu, kas audzēta bez antibiotikām. Turklāt
Latvijā pieprasījums pēc paaugstinātas kvalitātes gaļas ir
lielāks nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur to izvēlas
attiecīgi 68% un 69%.*
Antibiotiku
rezistence jeb mikroorganismu noturība pret antibiotiku iedarbību
ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma, ko veicina
nepārdomāta antibiotiku lietošana. Lopkopības
nozare ir viens no lielākajiem antibiotiku patērētājiem pasaulē,
tādēļ arī pārtikas ķēde ir viens no ceļiem, kā rezistence
izplatās apkārtējā vidē. Rezistento baktēriju izplatību un
nonākšanu cilvēka organismā dzīvnieku
valsts produkti veicina tad, ja dzīvniekiem bijusi saskare ar
antibiotikām. Aptauja rāda, ka 85% iedzīvotāju Latvijā ir
nobažījušies, ka gaļa, ja dzīvnieku audzēšanā ir izmantotas
antibiotikas, var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību.
“Bažas
par antibiotiku ietekmi uz organismu ir pamatotas, un pozitīvi, ka
cilvēki aizvien mērķtiecīgāk izvēlas pārtikas produktus, to
skaitā gaļu, kam nav bijusi saskare ar antibiotikām. Vienlaikus
gandrīz puse aptaujāto jeb 46% iedzīvotāju atzinuši, ka
antibiotiku rezistences izplatību tieši ar pārtiku nesaista,”
norāda Latvijas
Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas
fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.
“Antibiotiku patēriņš veterinārmedicīnā ir samērā augsts,
un ar antibiotikām ir atļauts ārstēt tos dzīvniekus, kas ir
saslimuši. Apturēt arvien augošo rezistenci vidē var tikai
maksimāli ierobežojot antibiotiku lietošanu. Atsevišķi
progresīvi domājoši gaļas ražotāji Latvijā jau šobrīd ir
atteikušies no antibiotiku izmantošanas, un šāda iniciatīva
mudina arī citus pārdomāt savu ražošanas pieeju, vienlaikus
veicinot kopējā antibiotiku patēriņa samazināšanu nozarē.”
Priekšnosacījums,
kas ļauj gaļas ražotājiem pasargāt dzīvniekus no saslimšanas
un līdz ar to antibiotiku izmantošanas, ir augsta labturība,
augstvērtīga barība un pārdomāta biodrošība. Tā
iespējams nodrošināt
ne tikai paaugstinātu gaļas
kvalitāti, bet arī samazināt rezistences izplatības risku
apkārtējā vidē.
“Uzņēmumā
”Putnu fabrika Ķekava” vidēji
gadā jau 98% putnu izaug bez saskares ar antibiotikām. Pēdējo
divu gadu laikā esam labturībā investējuši 5,5 miljonus eiro un
sasnieguši tādu putnu biodrošības un labturības līmeni,
kas pārsniedz vidējās ES likumdošanas prasības un nodrošina, ka
vistu audzēšanā nav nepieciešams izmantot antibiotikas, jo vistas
neslimo,” stāsta Sauļus
Petkevičs, AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes loceklis, kurš
atbild par putnkopības virzienu. “Aktualitāte
izvēlēties bez antibiotikām audzētu gaļu pieaug visā Baltijā.
Mēs lepojamies, ka
pēdējo trīs gadu laikā esam padarījuši gaļu ar marķējumu
“Audzēts bez antibiotikām” pieejamu ne tikai Latvijā, bet arī
Lietuvā un Igaunijā,
šādi visā
Baltijā mazinot rezistences izplatību pārtikas ķēdes ceļā.”
Šobrīd
“Putnu fabrika Ķekava” ir vienīgais ražotājs Latvijā, uz
kura ražotās produkcijas iepakojuma ir izvietots marķējums
“Audzēts bez antibiotikām”, kas pircējam apliecina – putns nav
ticis ārstēts ar antibiotikām.
Salīdzinot
datus ar ESVAC (Eiropas veterināro antimikrobiālo līdzekļu
patēriņa uzraudzība) 2018. gadā publicēto apkopojumu par kopējo
antibiotiku patēriņu Eiropas Savienībā, “Putnu fabrika Ķekava”
antibiotiku patēriņa rādītāji ierindojas starp viszemākajiem ES
valstīs un ir vienā līmenī ar tādiem TOP3 kvalitātes līderiem
kā Norvēģija, Islande un Zviedrija.
*
AS “Putnu fabrika Ķekava” un “RAIT Custom Research Baltic”
pētījums veikts, izmantojot interneta aptauju, aptaujājot Latvijas
iedzīvotājus vecumā no 18-65 gadiem, kas uzturā patērē vistas
gaļu. Kopumā tika aptaujāti 705 respondenti.
