Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR)
nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas
mēra amatu.
Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna
situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams
saglabāt veselo saprātu.
Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš
atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš
uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas
notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.
Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts – visa opozīcija, pie
frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un “Neatkarīgo deputātu
frakcija”, ko veido četri no “Saskaņas” izslēgtie politiķi Valērijs
Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.
Turlā palikšanu amatā atbalstīja 28 koalīcijas deputāti un opozīcijas deputāts Imants Keišs (JKP).
Keišs aģentūrai LETA atzina, ka balsojumā gribējis atturēties, nevis
balsot pret, taču kļūdas pēc nospiedis nepareizo pogu. Vienlaikus Keišs
pauda viedokli, ka Turlā gāšanu tik tiešām nav gribējis atbalstīt.
“Uzskatu, ka viņam bija atvēlēts pārāk maz laika strādāšanai. Turklāt
esmu arī pret ārkārtas vēlešanām,” sacīja Keišs.
Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR)
izsludināja sēdes pārtraukumu un sasauca visus frakciju vadītājus uz
tikšanos.
Vēlāk domes sēde turpinājās, deputātiem Burova vadībā izskatot citus
kārtējās sēdes dienas kārtības jautājumus. Tai noslēdzoties, Burovs
paziņoja, ka nākamā domes sēde notiks 10.jūlijā plkst.12 un novēlēja
visiem priecīgus gaidāmos svētkus.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.
Turlais Rīgas domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts 30.maijā un
īsi pēc koalīcijas šķelšanās, kad no partijas “Saskaņa” tika izslēgti
četri deputāti, opozīcija rosināja neuzticības balsojumu Turlajam, lai
pārliecinātos, vai viņš joprojām ir spējīgs nodrošināt sev vairākuma
atbalstu.
Rīgas domes valdošās koalīcijas “šūpošanās” sākās pirms vairākiem
mēnešiem, kad ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un
vicemērs Andris Ameriks (GKR) paziņoja par kandidēšanu Eiropas
Parlamenta vēlēšanās.
Vairākus mēnešus priekšsēdētāja pienākumus pildīja Burovs un valdošā
koalīcija norādīja, ka par nākamo pilsētas mēru lems tikai pēc vēlēšanu
rezultātu saņemšanas.
Gan Ušakovs, gan Ameriks tika ievēlēti Eiroparlamentā un īsi pēc
vēlēšanām “Gods kalpot Rīgai” paziņoja, ka “Saskaņas” mēra kandidātu
neatbalstīs. Amatam tika nominēts “Gods kalpot Rīgai” biedrs Turlais,
kurš ar vienbalsīgu koalīcijas atbalstu tika ievēlēts par domes
priekšsēdētāju.
Rīgas vicemēra amatā “Saskaņa” piedāvāja ievēlēt domnieku Sandri
Bergmani (S), taču četri, nu jau bijušie “Saskaņas” deputāti – Valērijs
Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks – pret
to iebilda, kā rezultātā tika no partijas un frakcijas izslēgti.
Partijas vadība skaidroja, ka minētie deputāti izslēgti “par rupjiem
pārkāpumiem”.
Visi četri domnieki izveidoja “Neatkarīgo deputātu frakciju” un pauda
viedokli, ka Bergmaņa kandidatūru nevis nav atbalstījuši, bet gan
gribējuši to rūpīgāk apspriest, jo frakcijas vadība nav devusi nekādus
paskaidrojumus – kādēļ izvēlēta šī kandidatūra. Vienlaikus domnieki
atklāja, ka konflikts frakcijā briedis jau sen, jo gandrīz desmit gadus
Ušakovs to esot vadījis “ar dzelzs roku”, neļaujot vairumam deputātu
paust savu viedokli.
Tomēr sarunas kuluāros liecina, ka šķelšanās “Saskaņā” notikusi
tāpēc, ka domnieki nav spējuši savā starpā sadalīt amatus un ietekmes
sfēras.
