Mīļie Latvijas cilvēki!
I
Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai.
Tās
ir divas vērtības, pēc kā latviešu tauta vienmēr ir tiekusies. Tās ir
divas vērtības, kas bija reiz izcīnītas, pēc tam zaudētas, un tad atkal
atgūtas.
II
Tēvzeme – tā ir mūsu zeme.
Tā ir zeme, ar ko mēs esam saistīti paaudžu paaudzēm. Vienalga, kur mēs fiziski atrodamies.
Tā ir zeme, kas mums pieder. Tā ir mūsu arī tad, ja šeit kādreiz saimniekojusi sveša vara.
Tā ir zeme, kas nosaka mūsu likteni.
Tā ir zeme, kuras likteni nosakām mēs.
III
Brīvība – tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam izvēlēties starp alternatīvām.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam paši noteikt savu brīvtelpu, tās robežas, kuru ietvaros mēs varam rīkoties, kā mēs vēlamies.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam īstenot savu gribu, savas vēlmes.
Katra cilvēka brīvības robežas nosaka vienīgi citu cilvēku brīvība.
Brīvība ir pašapzinīgu un atbildīgu cilvēku sadzīves forma sabiedrībā.
IV
Šos divus lietvārdus saista saiklis “un” – Tēvzemei UN Brīvībai.
Tas nozīmē, ka Tēvzeme un Brīvība sader kopā. Tām ir jābūt kopā.
Šis mazais saiklis “UN” uzliek pienākumu.
Tas uzliek pienākumu nodrošināt, ka Tēvzeme ir brīva.
Tēvzeme
ir brīva tad, kad mēs katrs kā atsevišķs cilvēks esam brīvi, un visi
kopā kā demokrātiska sabiedrība savā tēvzemē varam brīvi lemt par to, kā
mēs
dzīvosim.
No
visiem trim šeit piemineklī iekaltajiem vārdiem šis mazais saiklis “UN”
ir visgrūtāk īstenojams, jo tas uzliek pienākumu sasaistīt, sasiet kopā
Tēvzemi
ar Brīvību.
V
Abi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai – ir datīva locījumā. Datīvs atbild uz jautājumu “kam”?
Šis
datīvs pārvērš šos vārdus no vienkārši konstatējošiem par uzrunājošiem,
aicinošiem. Zināmos apstākļos pat par pavēlošiem. Tas prasa aktīvu
rīcību, tas
pieprasa kaut ko veltīt. Tātad kaut ko darīt Tēvzemes un Brīvības
labā.
Šie
vārdi vēršas pie mums, uzrunā mūs. Uzrunā mani, jūs, visu Latvijas
tautu. Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un
Brīvībai.
VI
Brīvības
piemineklis iemieso sevī stāstu par valsts dibinātāju un latviešu
tautas valstgribu. Mūsu sapņus par brīvību, mūsu gatavību to izcīnīt un
gatavību
to nosargāt.
Brīvības
piemineklī ir iekalti Neatkarības kara karavīru tēli. Toreiz viņi
smagās kaujās izcīnīja Latvijas brīvību un neatkarību.
Mēs esam viņiem mūžīgi pateicīgi.
Šodien
mūsu karavīri stāv Latvijas valsts sardzē gan šeit, dzimtenē, gan kopā
ar sabiedrotajiem pasaulē. Paldies jums par drosmi, apņēmību godam
kalpot Latvijai.
Godātie laikabiedri!
Brīvības
piemineklis ir bijis Latvijas idejas spēka avots okupācijas laikā, tas
bija atgādinājums par cerību un iespēju Latvijai atkal tapt brīvai.
Pirms
trīsdesmit gadiem ap Brīvības pieminekli apvijās cilvēku ķēde, kad
igauņi, latvieši, lietuvieši, sadevušies rokās Baltijas ceļā, visai
pasaulei pavēstīja
savu negrozāmo gribu atjaunot savu valstu neatkarību.
Brīvības piemineklis nes mūsu tautas valstsgribas vēstījumu šodienai un nākotnei.
VII
Es ticu Latvijai kā tiesiskai un taisnīgai valstij, kur cieņā ir solidaritāte un gatavība palīdzēt cits citam.
Es
ticu Latvijai kā labklājīgai valstij, kur katram ir pieejama kopējā
labuma daļa gan materiālā, gan garīgā, gan sociālā nozīmē. Mēs visi kopā
spējam tādu
Latviju veidot.
Es
ticu Latvijai kā modernai Eiropas valstij, mūsu zinātnieku un uzņēmēju
spējai konkurēt pasaules līmenī, mūsu mākslinieku spējai dot pasaulei
jaunas, negaidītas
atziņas.
Es
ticu Latvijai, kurā mēs ikkatrs – tik atšķirīgais un neatkārtojamais,
mēs gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji, mēs – Latvijas tauta,
stipri savā
valstsgribā, spējam veidot savu valsti kā mājas katram no mums.
Dievs, svētī Latviju!
