Mīļie, godātie sarīkojuma dalībnieki!
I
Paldies jums visiem, kas esat atnākuši, lai atzīmētu šo mana un visu mūsu kopējā darba sākuma dienu!
Es
priecājos atkalredzēt daudzas jau sen pazīstamas sejas, un es tikpat
lielā mērā priecājos arī par daudzajām jaunajām sejām, kas šādā pasākumā
piedalās
pirmo reizi.
Dāmas un kungi!
II
Mūsu pulcēšanās vieta Latvijai un latviešiem ir īpaša. Šajā vietā spēkā un iedvesmā satiekas pagātne un nākotne.
Šeit,
nepilnus 50 metrus no manis, atrodas Dainu skapis, kas glabā latviešu
ētiskos principus un kultūras pamatus, kas auguši un veidojušies gadu
simtos un
tūkstošos, un kas parasti neapzināti joprojām ietekmē mūsu pasaules
redzējumu – jā, arī mūsdienās, 21.gadsimtā.
Manuskripti
ādas vākos stāsta, cik cieši Latvija viduslaikos, reformācijas laikā un
jaunākajos laikos bijusi iesieta Eiropas kultūrtelpā, tās vēstures
ceļos
un liktenī.
Raksti
latviešu valodā, kas lielākā skaitā te parādās, sākot ar 19.gadsimta
vidu, un laika gaitā kļūst arvien vairāk, norāda, kā latvieši savu
kultūrtelpu
piepilda ar saturu, kā Latvijas kultūrtelpa sākumā pamazām, vēlāk
strauji kļūst latviska, kā katra paaudze daudzkāršo latviešu drukātā
vārda formā fiksētās domas, idejas, izjūtas.
Nacionālā
bibliotēka šodien ir Latvijas informācijas, zinātnes un kultūras
centrs, kas ir satīklots ar visām Latvijas bibliotēkām un ar lielajām
bibliotēkām
Eiropā un visā pasaulē.
Šajā
gaišajā, modernajā Gunāra Birkerta XXI gadsimta namā tautas pagātne
dabiski elpo kopā ar modernākajām tehnoloģijām, saziņas un izglītības
iespējām, pieeju
visas pasaules jaunākajām domām un atziņām.
III
Šajā
namā Pārdaugavā netālu no manām dzimtajām mājām, namā, kas iemieso
zināšanas, kultūru un demokrātiskumu, es garīgi jūtos savā dabiskajā
vidē.
Un
tādēļ es esmu pateicīgs direktoram Andrim Vilkam, kurš to piedāvāja šim
sarīkojumam, ar kuru tiek iezīmēta mana darba uzsākšana, bet kura jēga
ir ne tik
daudz cilvēku tikšanās ar jauno Valsts prezidentu, bet gan mūsu visu,
dārgie pasākuma dalībnieki, savstarpējā komunikācija.
Es,
protams, zinu, ka latvieši ir drīzāk introverti nekā komunikabli, un
tādēļ arī man šķiet, ka jaunā literārā figūra – introvertais latviešu
rakstnieks
– ir trāpījusi desmitniekā, tomēr nedaudz vairāk atvērtības un
komunikācijas mums nenāktu par ļaunu, un tādēļ aicinu visus izmantot šo
iespēju satikt šeit interesantus un aktīvus cilvēkus, ar kuriem pirms
tam mēs vēl nebijām runājuši.
IV
Kolēģi, draugi, tautieši, dāmas un kungi!
Es šodien vēlētos dāvināt savu grāmatu Tautas grāmatu plauktam un lūdzu Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku to pieņemt.
Šī
grāmata ir latviešu sabiedriskā darbinieka, politiķa un diplomāta Jāņa
Seska 1938. gadā izdotā grāmata “Latvijas valsts izcelšanās”.
Autora
biogrāfija ir tipiska daudziem viņa paaudzes redzamiem latviešu
sabiedriskiem darbiniekiem – 1905.gada revolūcijas līdzdalībnieks,
piedalījies Latvijas
valsts dibināšanas procesā, vēlāk kalpojis Latvijas valstij dažādās
pozīcijās, cita starpā, bijis Latvijas sūtnis Padomju Savienībā. Pēc
padomju okupācijas 1941.gadā aizvests uz Krieviju, kur 1943.gadā
apcietinājumā nošauts.
Šī grāmata pieder pie autentiskajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem Latvijas valsts dibinātāju atmiņu izdevumiem.
Es ceru, ka šī grāmata gan tās satura, gan tās autora dēļ lasītājiem varētu būt interesanta.
