Labklājības jomas prioritātēm nākamgad
nepieciešami papildu 54 miljoni eiro, aģentūrai LETA sacīja labklājības
ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Labklājības ministrijas (LM) prioritāšu vidū ir dažādas iniciatīvas,
tostarp minimālās pensijas palielināšana, pensiju indeksācijas mehānisma
uzlabošana, piemaksu pie pensijas pārskatīšana, valsts atbalsts
nenodarbinātajiem, kuru apgādībā ir bērni ar invaliditāti un citas.
Petraviča atzina, ka, visticamāk, visām LM prioritātēm finansējuma
nepietiks, tāpēc viņas pirmā un arī galvenā prioritāte ir minimālās
pensijas celšana un valsts minimālā atbalsta sistēmas pilnveide. Tam
nākamgad būšot nepieciešami 27,5 miljoni eiro, par kuriem ministre arī
gatava cīnīties.
Pēc ministres paustā, esot daudz un dažādas vajadzības, tostarp
Latvijā uzbūvēta Gaismas pils un arī dārgs tilts, tāpat arī akustiskā
koncertzāle Rīgā ir nepieciešama, bet, Petravičas ieskatā, nedrīkst būt
situācija, ka pensionāram jādzīvo ar 64 eiro mēnesī, jo jāceļ ierēdņiem
algas.
Ministre norādīja, ka arī ar pašvaldībām panākta konceptuāla
vienošanās par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa celšanu
nākamgada no 53 eiro līdz 64 eiro. Turklāt, ja nākamajā gadā tiks celta
minimālā pensija un sociālā nodrošinājuma pabalsts, tad vēl pēc gada
pašvaldības varētu GMI palielināt līdz 99 eiro, sacīja Petraviča.
Viņa uzskata, ka valsts minimālās pensijas palielināšana ir pirmais
solis nabadzības mazināšanai, jo pensionāri ir visvairāk pakļauti
nabadzības riskam, īpaši vientuļie seniori.
Petraviča atgādināja, ka gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) norādījis, ka galvenie valdības mērķi ir celt labklājību un mazināt
nevienlīdzību sabiedrībā visos tās izpausmes veidos, gan arī Valsts
prezidents Egils Levits uzsvēris nepieciešamību pēc nevienlīdzības un
nabadzības mazināšanas. Petravičai bijusi arī īsa tikšanās ar Levitu,
kad viņš vēl bija tikai nominēts prezidenta amatam, un tikšanās laikā
abas amatpersonas esot vienojušās ciešāk sadarboties, lai mazinātu
nabadzību un nevienlīdzību.
Ministre skaidroja, ka viņas iecere ir palielināt minimālo valsts
pensiju aprēķina bāzi no 64 eiro uz 99 eiro, nosakot gradāciju katram
darba stāža gadam. Piemēram, pensionārs ar 20 gadu darba stāžu patlaban
saņem minimālo pensiju 70 eiro apmērā, bet pēc izmaiņām tā būs ne mazāka
kā 128,70 eiro.
Petraviča uzskata, ka minimālās pensijas celšana ir obligāta, jo šis
plāns jau divus gadus ticis atlikts. Iniciatīva paredz palielināt arī
sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 64 uz 99 eiro pensijas vecumu
sasniegušajām personām, kā arī apgādnieku zaudējušām personām un
personām ar invaliditāti. Tikmēr personām ar pirmās grupas invaliditāti
paredzēts palielināt arī pabalstam piemērojamo koeficientu no 1,3 uz
1,4.
Tāpat Petraviča informēja, ka vēl viena prioritāte ir pensiju
indeksācijas mehānisma pilnveidošana, kas paredz no 2020.gada piemērot
indeksāciju 100% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma.
Saistībā ar šo iniciatīvu notikušas sarunas ar Latvijas Pensionāru
federācijas priekšsēdētāju Aiju Barču.
Ministre skaidroja, ka pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana
ir veids, kā celt pensijas. Nepietiekot tikai ar to, ka tiks palielināta
minimālā pensija, un ministre uzskata, ka svarīgi domāt par to, kā
palielināt pensiju senioriem, kuriem ir liels darba stāžs, bet maza
pensija. 2020.gadā indeksācijas mehānisma pilnveide no oktobra
izmaksāšot 6,3 miljonus eiro, savukārt 2021.gadā – jau 36 miljonus eiro.
Vēl viena prioritāte, pēc Petravičas paustā, ir pilnveidot piemaksas
pie pensijām par uzkrāto darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.
Patlaban piemaksas saņem tie, kuri pensionējušies līdz 2011.gada beigām,
tomēr no nākamā gada piemaksas varētu saņemt arī tie, kuri
pensionējušies līdz 2013.gadam, bet vēl pēc gada – līdz 2014.gadam. Šai
iniciatīvai nākamā gada budžetā papildu nepieciešami aptuveni septiņi
miljoni eiro, bet 2021.gadā – 12 miljoni eiro.
Tāpat nākamgad iecerēta valsts atbalsta pilnveidošana pensiju
nodrošinājumā nestrādājošām personām, kuras rūpējas par bērnu ar
invaliditāti. Patlaban par šiem cilvēkiem obligātās sociālās iemaksas
tiek veiktas 20% apmēra no 71,14 eiro, bet LM piedāvājums ir veikt
iemaksas šajā apmērā no īpašās kopšanas pabalsta, kas patlaban ir 313,43
eiro.
LM arī vēlas noteikt, ka personām ar invaliditāti, ģimenēm ar
bērniem, tostarp audžuģimenēm, un pilnā valsts apgādībā esošajām
personām, kā arī personām, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, ir
tiesības turpināt saņemt ģimenes valsts pabalstu līdz 20 gadu vecumam,
arī ja bērns neturpina mācības. Patlaban noteikts, ka pabalstu līdz 20
gadu vecumam izmaksā tikai tad, ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas
turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.
Petraviča norādīja, ka vēl 1,5 miljoni eiro nepieciešami sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, lai veicinātu
rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā, ka pakalpojumu
izmaksas ir pieaugušas.
Tāpat Petraviča norādīja, ka nākamgad būtu jādubulto uzturlīdzekļu
apmērs aizbildņiem. Ministre uzsvēra, ka pērn daudz tika darīts, lai
uzlabotu ārpusģimenes aprūpi, līdz ar to tika būtiski palielināts
uzturlīdzekļu apmērs audžuģimenēm. Tas būtu jādara arī ar aizbildņiem,
nosakot uzturlīdzekļus divkāršā apmērā, proti, noteikt, ka aizbildnis
saņem 215 eiro par bērnu līdz sešiem gadiem un 258 eiro par bērnu no
septiņu gadu vecuma.
LM arī iecerējusi noteikt, ka ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu
saņēmēji var izmantot 15% no savas pensijas vai citas atlīdzības savām
vajadzībām.
Vēl 1,1 miljons eiro nepieciešams tehnisko palīglīdzekļu rindu
mazināšanai, bet pieci miljoni eiro – sociālās aprūpes centru remontiem.
Petraviča sacīja, ka patlaban daudzi centri ir “diezgan bēdīgā
stāvoklī”, bet tā kā cilvēkiem jāpavada tur ilgi gadi, dažiem pat viss
mūžs, būtu jānodrošina cilvēka cienīgi apstākļi. “Apsveru domu, ka,
iespējams, būtu pat lētāk celt jaunu aprūpes centu nekā ieguldīt milzu
līdzekļus vecajos, kuri ir uz sabrukšana robežas,” sacīja ministre.
