Jau
pēc trim nedēļām, 23. augustā, apritēs trīsdesmit gadi kopš
aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju
sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas
valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.
Vienojoties
Baltijas ceļā, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji visai
pasaulei atgādināja, ka 1939. gadā Maskavā parakstītais
Molotova-Ribentropa pakts ar tā slepenajiem protokoliem ir sadalījis
Eiropu, lemjot trīs neatkarīgas Baltijas valstis Padomju Savienības
okupācijai. Šogad Baltijas ceļa trīsdesmitgade ir Latvijas valsts
simtgades programmas notikumu stūrakmens, uzsverot un atgādinot šīs
unikālās akcijas nozīmi Latvijas valstiskuma atjaunošanā.
Visā
Latvijā norisināsies plaša kultūras, vēsturisko notikumu
atceres, izklaides un sporta pasākumu programma ar vairāk nekā 60
pasākumiem, kuru kulminācija gaidāma no 22. līdz 24. augustam
– Baltijas ceļš tiks izbraukts īpašā velobraucienā un ar
senajiem spēkratiem, daudzviet skanēs Atmodas laika un mūsdienu
latviešu, arī igauņu un lietuviešu mūzika, varēs skatīties
Baltijas valstīs tapušas filmas, izstādes un iesaistīties
akcijās.
Baltijas
ceļa gadadiena tiks atzīmēta arī daudzviet pasaulē, piemēram,
ar cilvēku ķēdes veidošanu pie Kapitolija Vašingtonā (ASV),
konferencēm Parīzē (Francijā), Dublinā (Īrijā), Londonā
(Apvienotajā Karalistē) un Otavā (Kanādā), filmu seansiem un
izstādēm Polijā, Vācijā, Grieķijā, Moldovā un citviet.
Baltijas ceļa trīsdesmitgades programma veidota, lai atgādinātu
un skaidrotu Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā
mērogā, turpinātu fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un
dalībnieku atmiņas, kā arī daudzveidīgās norisēs iesaistītu
plašu sabiedrību.
„Šis
gads valsts simtgades norišu ciklā ir Varonības gads. Tas ir
laiks, kurā aicinām apzināties mūsu tautas gara spēku – to
spēku, kas 1919. gadā spēja stāties pretī, lai uzvarētu kara
spēku. Tieši mūsu kopība un gara spēks ir tas, kas pārsteidza
visu pasauli, kad kopā ar kaimiņvalstīm mēs radījām unikālo
Baltijas ceļa akciju. Patiešām lepojos, ka piederu tautai, kura ko
tādu ir spējusi paveikt. Vienlaikus ir būtiski ne tikai pašiem to
apzināties, bet arī atzīmēt šādus vēstures pagrieziena
punktus, jo mums jāprot lepoties ar savas tautas uzvarām un
panākumiem. Jo svarīgāk – mums jāprot par tiem stāstīt
arī jaunākajai paaudzei, kuri nav bijuši daļa no Baltijas ceļa,”
norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Baltijas
ceļa jubilejas priekšvakarā, 22. augustā, Latvijas Nacionālajā
bibliotēkā notiks starptautiska konference „Baltijas ceļš.
Turpinājums.”. Kā skaidro konferences organizētāja Sarmīte
Ēlerte, tā būs platforma, kur Baltijas valstu eksperti kopā ar
pārstāvjiem no Čehijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas analizēs
pagājušā gadsimta demokrātiskās revolūcijas Centrālajā un
Austrumeiropā un Baltijas ceļa vietu un lomu tajās, kā arī
demokrātijas izaicinājumus 21. gadsimtā.
Latvijas
Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte aicina ikvienu,
kurš vēlas izjust tādu pašu kopības sajūtu, ar kādu pirms
trīsdesmit gadiem vienoti iestājāmies par savas valsts brīvību,
23. augustā plkst. 19.00 – brīdī, kad notika rokās sadošanās
1989. gadā – apmeklēt svinīgu un muzikālu notikumu pie Brīvības
pieminekļa. Tur kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu un
Latvijas Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju Daini Īvānu
atcerēsimies notikumus, kas aizsāka mūsu valsts neatkarības
atgūšanu, kā arī atzīmēsim šo vēsturisko notikumu, baudot tā
laika mūziku mūsdienu mākslinieku izpildījumā.
Savukārt
23. augusta vakarā, plkst. 22.00, Lucavsalā Rīgas pašvaldība
aicina uz metāloperas „Kurbads. Ķēves dēls” bezmaksas izrādi.
Metālopera ir pasakas 21. gadsimta interpretācija, kas vienīgo
izrādi piedzīvoja Limbažos 2017. gada vasarā un kļuva par vienu
no spilgtākajiem notikumiem Latvijas kultūrā, saņemot gan
neviltotu skatītāju, gan profesionāļu atzinību. Režisores Ingas
Tropas veidotajā uzvedumā piedalīsies folkmetāla grupa
„Skyforger” un laikmetīgās dejas dejotāji. Pirms metāloperas
uz skatuves kāps Igaunijas grupa „Riffaricca” un Lietuvas grupa
„Lietis Band”. Ieeja no plkst. 18.00.
Ārpus
Rīgas plaša Baltijas ceļa trīsdesmitgades programma plānota gan
pie Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu, gan arī pilsētās,
kuras pirms trīsdesmit gadiem caurvija cilvēku ķēde. Pie
Latvijas–Igaunijas robežas, Naukšēnu novada Ķoņos, Baltijas
ceļa gadadiena tiks atzīmēta 23. un 24. augustā. 23. augustā no
plkst. 17.00 tur gaidāma svētku programma ar, cita starpā,
Baltijas akordeonistu orķestra „Baltic Tremolo” koncertu un
Jāņa Lūsēna grupas uzstāšanos, solidaritātes ugunskura
iedegšanu kopā ar folkloras kopām no Latvijas un Igaunijas un
Baltijas ceļa vēsturiskā maršruta izgaismošanu. Savukārt, 24.
augustā ikviens ir aicināts iesaistīties riteņbraucienā no
Karksi-Nuijas Igaunijā līdz Rūjienai Latvijā. 23. augustā no
plkst. 17.00 Grenctālē, pie Latvijas-Lietuvas robežas norisināsies
amatiermākslas un populārās mūzikas pasākums „Brālība.
Brolybė. Brotherhood”, kas pulcēs korus, mūziķus un deju grupas
no Latvijas un Lietuvas, un tā noslēgumā izskanēs Igo
koncertprogramma. Tāpat dažādi piemiņas notikumi norisināsies
Cēsīs, Siguldā, Valmierā, Jelgavā, Strenčos, Pļaviņās,
Rūjienā un citviet Latvijā.
24.
augustā Latgales vēstniecībā GORS izskanēs pirmatskaņojums
Latvijas, Dānijas un Zviedrijas komponistu radītajam
trīsdaļīgajam jaundarbam, kas veltīts pūšaminstrumentu
kvintetam „Carion” un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam
orķestrim. Latvijas komponists Andris Dzenītis savu skaņdarba daļu
„Delta Returning” veltījis tieši Baltijas ceļa trīsdesmit
gadu jubilejai. Savukārt Likteņdārzā (Koknesē) notiks saulrieta
koncerts „Saule, Pērkons, Daugava”, kurā piedalīsies Baltijas
valstu tautas deju
kolektīvi, komponists Mārtiņš Brauns, Ivars Cinkuss, Agris
Daņiļevičs, Ieva Akuratere un Dace Micāne-Zālīte.
Dažādi
ieskaņas pasākumi notiks jau pirms Baltijas ceļa trīsdesmitās
gadadienas. 19. augusta priekšpusdienā Rīgā, Brīvības
laukumā, piestās seno spēkratu rallija dalībnieki (ap 200
spēkratu), kas izbrauks vēsturisko maršrutu. No 19. līdz 29.
augustam Brīvības laukumā būs izvietota unikāla fotoizstāde
„Akcija „Baltijas ceļš 1989”. Veltījums akcijas 30.
gadadienā”, kurā vienkopus varēs aplūkot lielformāta
fotoliecības par akcijas norisi, kas glabājas Latvijas, Igaunijas
un Lietuvas nacionālo arhīvu krājumos.
Gatavojoties
Baltijas ceļa gadadienai, ikviens aicināts pārskatīt ģimenes,
radu un draugu fotogrāfijas par piedalīšanos Baltijas ceļā un
kopā ar savu stāstu pievienot tās Latvijas muzeju kopizstādes
„Latvijas gadsimts” projektam „Gadsimta albums”. Tāpat
uzzināt vairāk par vēsturiski unikālās akcijas norisi var,
apmeklējot Tautas frontes muzeju, kas interesentiem pieejams
bezmaksas.
Plašāka
informācija par Baltijas ceļam svētku programmas norisēm ir
atrodama interneta vietnē www.lv100.lv/batlijascels30
.
