Komplikācijas ar Latvijas Universitātes (LU)
rektora vēlēšanām parāda, ka nepieciešams jauns likums, kura uzdevums
būtu veicināt tādu zinātnes un augstākās izglītības pārvaldību, kas
ļautu izrauties no patlaban valdošā viduvējības līmeņa, aģentūrai LETA
pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Tāpat prezidents norādīja, ka nepieciešams izveidot zinātnes un
augstākās izglītības izcilības centrus, lai Latvijas augstskolas iegūtu
starptautisko atpazīstamību un studenti izvēlētos iegūt augstāko
izglītību Latvijā, nevis citās Eiropas valstīs.
“Manuprāt, stratēģiskais mērķis ir pilnībā īstenojams. Turbulence ar
LU rektora vēlēšanām parāda, ka nepieciešams pagaidu risinājums, līdz
pieņems jauno likumu, kas ļaus pārveidot gan LU, gan citas augstskolas,
lai tās varētu izrauties uz priekšu. Risinājums ir jāskata lielā un
īstenojamā mērķa kontekstā,” pastāstīja prezidents.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), tiekoties ar Levitu un
komentējot LU rektora vēlēšanas, atgādināja, ka “nevajag palaist garām
labu krīzi”.
“Ķeršanās, manuprāt, atspoguļo lielāku izaicinājumu – mums ir
jāpalielina augstākās izglītības un zinātnes līmenis. Mums ir
jānodrošina, ka zinātne un valsts augstskolas ir konkurētspējīgas, tās
spēj piesaistīt studentus un mācībspēku no citām valstīm,” sacīja
Kariņš.
Premjers norādīja, ka jāpanāk, lai augstākās izglītības sistēma kalpo
arī Latvijas ekonomikai, tādējādi palīdzot tikt laukā no zemās vai
vidējās algas slazda.
“Esmu vairākas reizes runājis ar Izglītības ministri Ilgu Šuplinsku
(JKP). Viņai ir tāda pati pārliecība kā man un Valsts prezidentam. Mums
ir jāmaina sistēma, lai tā būtu daudz konkurētspējīgāka,” pauda Kariņš.
Tāpat Ministru prezidents teica, ka klupšanas akmens, kas ir LU
rektora vēlēšanas, norāda uz nepieciešamību pēc sistēmas uzlabošanas.
Kariņš pauda pārliecību, ka valdība atbalstīs Šuplinsku, lai izveidotu
tādu sistēmu, kas kalpotu valstij.
Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā
pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes
sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu.
Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja
neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums,
kurā uzvarēja Muižnieks.
LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir
notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas,
demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek
aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora
amatā valdībā.
